Pravietis Jesaja. ← 28. nodaļa. →

Spriedums par Israēla un Jūda valstīm. Tas stūra akmens

1. Ak vai, tam kronim, ar ko lepojās Efraīma piedzērušies, vai tai savītušai puķei, viņu goda glītumam, kas pušķo bagātās ielejas galvu tiem, kas vīna pārvarēti.  19.21. 1Ķēn 16.24.

2. Redzi, viens stiprs un varens no Tā Kunga tā kā barga krusa, kā briesmīga vētra, tā kā vareni ūdens plūdi, kas varen uzplūst, tā Viņš gāzīs pie zemes ar varu.  2Ķēn 17.5.

3. Kājām samīs to kroni, ar ko lepojās Efraīma piedzērušies.

4. Un tai vīstošai puķei, viņu goda glītumam, kas pušķo tās bagātās ielejas galvu, notiek kā agri ienākušai vīģei priekš lasāmā laika; tiklīdz kas to redz un dabū savā rokā, tas to tūdaļ apēd.  Jer 24.2.

5. Tai dienā Tas Kungs Cebaot būs par skaistu kroni un par krāšņu vainagu Savu ļaužu atlikumam,

6. Un par tiesas Garu tiem, kas sēž tiesas amatā, un par stiprumu tiem, kas karu(ienaidu) dzen atpakaļ līdz vārtiem.

7. Bet arī šie streipuļo no vīna un sajukuši no stipra dzēriena. Priesteris un pravietis streipuļo no stipra dzēriena, tie ir vīna pārvarēti, tie sajukuši no stipra dzēriena, tie streipuļo pie parādīšanām un klūp tiesu spriezdami.  2Ķēn 17.19.

8. Jo visi galdi ir pilni netīru vēmekļu, ka vietas vairs nav.  19.14.

9. Kam tad tas atzīšanu mācīs, un kam tas mācību darīs zināmu? Tiem no piena atradinātiem, tiem no krūtīm nošķirtiem?  (Dāv.dz 131.2. Mat 11.25.).

10. Jo (tie saka:) pavēli uz pavēli, pavēli uz pavēli, likumu uz likumu, likumu uz likumu, maķenīt še, maķenīt te!

11. Tāpēc ar lūpām, kas stostās, un ar svešu mēli viņš runās uz šiem ļaudīm, kam viņš bija sacījis:  33.19. 1Kor 14.21.

12. “Še ir dusa, dodiet piekusušam atpūsties! Un še ir atspirgšana,” - bet tie to negribēja dzirdēt.  Jer 6.16. Mat 11.28. 23.37.

13. Tādēļ tiem notiks Tā Kunga vārds: pavēli uz pavēli, pavēli uz pavēli, likumu uz likumu, likumu uz likumu, maķenīt še, maķenīt te, ka tie ies un atpakaļ kritīs un sadauzīsies un taps savaldzināti un sagūstīti.  8.15. 28.10.

14. Tādēļ klausiet Tā Kunga vārdu, jūs mēdītāji, kas valda pār šiem Jeruzālemes ļaudīm.

15. Jo jūs sakāt, mēs derību esam derējuši ar nāvi un esam saderējušies ar elli; lai arī tādas pātagas nāk kā plūdi, tomēr tās mūs neaizņems; jo melus esam likuši sev par patvērumu, un apakš viltus esam apslēpušies.  Jāņ 8.44.

16. Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es esmu, kas Ciānā liek pamata akmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas it stipri nolikts: kas tic, tas nebēgs.  8.14. 30.18. Dāv.dz 118.22. Rom 9.33. 10.11. 1Kor 3.11. 1Pēt 2.6.

17. Un Es iecelšu tiesu par mēru un taisnību par svaru, un krusa aizraus to melu patvērumu, un ūdens pārpludinās to slēpšanas vietu.  28.15. 34.11.

18. Un jūsu derība ar nāvi taps iznīcināta, un jūsu līgums ar elli, tas nepastāvēs. Kad tās pātagas nāks kā plūdi, tad jūs no tām tapsiet samīti.  28.15.

19. Cikkārt tās nāks, tās jūs aizraus, jo ik rītu tās nāks, dienu nakti. Tikai briesmas būs, dzirdēt to sludināšanu.  26.16.

20. Jo gulta ir īsa, ka nevar izstiepties, un apsegs šaurs, ka nevar ietīties.  2Moz 22.27. Parād 22.2.

21. Jo Tas Kungs tāpat celsies kā pie Peracim kalna, Viņš tāpat dusmosies kā Gibeonas ielejā, Savu darbu darīt, - Viņa darbs būs dīvains(brīnišķīgs), un Savu strādāšanu pastrādāt, Viņa strādāšana būs dīvaina(neparsta).  Joz 10.11. 2Sam 5.20. 1Laik 15.11. Habak 1.5.

22. Nu tad, nemēdiet vairs, ka jūsu saites netop cietākas, jo es esmu dzirdējis izdeldēšanu, noliktu no Tā Kunga Dieva Cebaot pār visu zemi.  10.22.23. Rom 9.28.

23. Griežat šurp ausis un klausiet manu balsi, ņemiet vērā un klausiet, ko es runāju.

24. Vai tad arājs vienmēr ars, kad grib sēt, kārtos un ecēs savu zemi?

25. Vai nav tā? Kad viņš to virsu ir līdzinājis, tad kaisa dilles un met ķimenes, vai sēj kviešus pēc kārtas, vai miežus, vai rudzus, ikkatru savā vietā.  Dāv.dz 65.11. Eceh 4.6.

26. Un viņa Dievs viņam rādījis, kā piederas, un viņu pamācījis.  27.7.8.

27. Jo dilles netop kultas ar ruļļiem, nedz bluķi top vesti pār ķimenēm, bet dilles top kultas ar spriguli, un ķimenes ar kulstekli.  41.15. Rut 2.17.

28. Vai maizes labība top sagrūsta? Nē, to nesakuļ pavisam; to izkuļ ar saviem bluķiem un zirgiem, bet nesagrūž.  1Kor 10.13. 11.32.

29. Arī tas nāk no Tā Kunga Cebaot, Viņš ir brīnišķīgs padomā un liels gudrībā.  Dāv.dz 73.24.