Pravietis Jesaja. ← 35. nodaļa. →

Dieva ļaužu pagodināšana.

1. Sausā un tukšā zeme priecāsies, un klajums līksmosies un ziedēs kā rozes.  32.15. Augst.dz 2.1. Mat 6.28.

2. Ziedēt tas ziedēs un līksmosies ar prieku un gavilēšanu; Libānus godība tam ir dota, Karmeļa un Šarona glītums, - tie redzēs Tā Kunga godību, mūsu Dieva glītumu.  33.9. 40.5. 60.13.

3. Stiprinājiet nogurušās rokas un dariet stingrus gurdenos ceļus.  Ījab 4.34. Ebr 12.12.

4. Sakāt tām samisušām sirdīm: esiet stipras, nebīstaties! Redzi, jūsu Dievs! Atriebšana nāk, atmaksāšana no Dieva; Viņš nāk un jūs atpestīs.  40.1.10. Dāv.dz 94.1.

5. Tad aklu acis taps atvērtas un kurlu ausis atdarītas.  29.18. Mat 11.5. 15.30. Lūk 7.22.

6. Tad tizlais lēkās kā stirna, un mēmu mēle slavēs priecīgi. Jo tuksnesī izvirs ūdeņi, un upes klajumos.  32.4. 33.23. 41.18. Ap.darb 3.8.

7. Un sausums taps par ezeru un izkaltusi zeme par ūdens avotiem. Tanīs vietās, kur vilki mituši, būs zāle ar niedrēm un ašķiem(ezera meldrs).

8. Un tur būs liels ceļš. Ceļš, ko nosauks par svētu ceļu; kas nešķīsts, pa to nestaigās, jo tas pieder šķīstiem, kas pa to ceļu staigā, - pašas nesaprašas tur nevar maldīties.  9.23. 30.21. 52.1. Jāņ 14.6.

9. Tur nebūs lauvas, un plēsīgs zvērs tur nerādīsies un neatradīsies, bet tie atpestītie pa to staigās.  11.6-9. Hoz 2.18.

10. Un Tā Kunga atpirktie griezīsies atpakaļ un nāks uz Ciānu ar gavilēšanu, un mūžīga līksmība būs pār viņu galvām; prieks un līksmība tos apkamps, bet skumjas un bēdas bēgs projām.  11.11. 51.11. 61.7. Parād 21.4.