Pravietis Jona. ← 2. nodaļa. →

Jonas lūgšana un izglābšana.

1. Un Jona pielūdza To Kungu, savu Dievu, no zivs vēdera

2. Un sacīja: es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš man atbildēja, es kliedzu no elles vēdera, un Tu klausīji manu balsi.  Dāv.dz 88.4. 130.1.

3. Tu mani nometi dziļumā, jūras apakšā, un ūdens mani apstāja, visi Tavi plūdi un Tavi viļņi gāja pār mani pāri.  Dāv.dz 42.8.

4. Tad es sacīju: es esmu atmests no Tavām acīm, tomēr es atkal skatīšu Tavu svēto namu.  Dāv.dz 5.8. 31.23. Jes 33.11.

5. Ūdens mani apstāja līdz pašai dvēselei, dziļumi mani apkampa, ašķi apsedza manu galvu.  Dāv.dz 69.2. Jer 4.10.

6. Es nogrimu pie kalnu pamatiem, zeme savas durvis pār mani bija aizdarījusi mūžīgi, bet Tu manu dzīvību esi izvedis no posta, Kungs, mans Dievs.  Dāv.dz 18.8. 103.4. 139.15.

7. Kad mana dvēsele iekš manis izsamisējās, tad es pieminēju To Kungu, un mana lūgšana nāca pie Tevis Tavā svētā namā.  1Ķēn 8.30.

8. Kas turas pie viltīgas nelietības tie zaudē savu žēlastību.  Dāv.dz 31.7. 144.2.

9. Bet es Tev upurēšu ar pateicības balsi; ko esmu solījis, to es maksāšu. Pie Tā Kunga ir pestīšana.  Dāv.dz 3.9. 50.14. 68.21. 74.12.

10. Un Tas Kungs runāja uz to zivi, un tā izvēma Jonu malā.  Dāv.dz 33.9.