Saturs

Jozuas grāmata. 14. nodaļa.

Kanaāna zemes izdalīšana, 1; Kālebs dabū Hebronu par daļu, 6.

1. To nu Israēla bērni iemantojuši Kanaāna zemē, ko viņiem ir izdalījuši Eleazars, tas priesteris, un Jozuas, Nuna dēls, un tie augstie Israēla bērnu cilts tēvi.  4Moz 33.54.34.17.18.

2. Caur meslošanu tiem dalīja, kā Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis, dot tām deviņām ciltīm un tai pusciltij.  4Moz 26.55.

3. Jo tām divām ciltīm un tai pusciltij Mozus bija devis daļu viņpus Jordānes, bet Levītiem viņš nekādu zemes daļu nebija devis viņu starpā.

4. Jo Jāzepa bērnu bija divas ciltis, Manasus un Efraīms; un Levītiem nedeva nekādu īpašu daļu tai zemē, bet pilsētas vien, kur dzīvot, un ganības priekš viņu lopiem un priekš viņu īpašuma.  21.2. 1Moz 48.5. 4Moz 35.2.3.

5. Kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, tā Israēla bērni darīja un izdalīja to zemi.

6. Tad Jūda bērni piegāja pie Jozuas Gilgalā, un Kālebs, Jefunna dēls, no Keniza bērniem, sacīja uz viņu: tu zini to vārdu, ko Tas Kungs uz Mozu, to Dieva vīru, ir runājis Kādeš Barneā manis pēc un tevis pēc.  4Moz 14.24. 5Moz 1.36.

7. Es biju četrdesmit gadus vecs, kad Mozus, Tā Kunga kalps, mani sūtīja no Kādeš Barneas, to zemi izlūkot, un es viņam atsacīju, tā kā tas bija manā sirdī.  4Moz 13.7.

8. Bet mani brāļi, kas man bija gājuši līdz, tie darīja to ļaužu sirdi bailīgu, bet es Tam Kungam, savam Dievam, pareizi klausīju.  4Moz 13.32.14.24.

9. Tad Mozus tai dienā zvērēja un sacīja: tā zeme, kur tu ar savu kāju esi minis, tev un taviem bērniem būs par daļu mūžam; jo tu Tam Kungam, manam Dievam, esi pareizi klausījis.

10. Un nu redzi, Tas Kungs manu dzīvību ir uzturējis, tā kā Viņš ir runājis, un ir četrdesmit un pieci gadi no tā laika, kad Tas Kungs šo vārdu uz Mozu runāja, Israēlim tuksnesī staigājot, un nu redzi, es šodien esmu astoņdesmit piecus gadus vecs.

11. Es vēl šodien esmu tik stiprs, kā tai dienā kad Mozus mani izsūtīja; kāds mans spēks bija to brīdi, tāds ir mans spēks šo brīdi uz karu, uz iziešanu un ieiešanu.  4Moz 27.17. 5Moz 31.2.

12. Un nu, dod man šo kalnu zemi, par ko Tas Kungs tai dienā runājis, jo tu tai dienā esi dzirdējis, ka tur dzīvo Anaķieši, un tur ir lielas stipras pilsētas; varbūt Tas Kungs būs ar mani, ka es tos varu izdzīt, tā kā Tas Kungs runājis.

13. Tad Jozuas viņu svētīja un deva Kālebam, Jefunna dēlam, Hebroni par daļu.

14. Tā tad Hebrone Kālebam, Jefunna dēlam, no Keniza bērniem, tika par daļu līdz šai dienai, tāpēc ka tas Tam Kungam, Israēla Dievam, pareizi bija klausījis.  21.12.

15. Bet Hebrones vārds bija vecos laikos Kirjat Arba (Arbas pilsēta), tas ir bijis viens liels cilvēks starp Anaķiešiem. Un zemei bija miers no karošanas.