Jozuas grāmata. ← 4. nodaļa. →
Piemiņas akmeņi tiek uzcelti.
1. Un kad visi ļaudis bija pārgājuši pār Jordāni, tad Tas Kungs runāja uz Jozua un sacīja:
2. Ņemat sev divpadsmit vīrus no tiem ļaudīm, no ikvienas cilts vienu vīru,
3. Un pavēliet tiem sacīdami: paņemiet no šejienes, no Jordānes vidus, kur priesteru kājās stāvējušas, divpadsmit akmeņus un nesiet tos līdz pāri un noliekat tos tai vietā, kur paliksiet par nakti.
4. Tad Jozua aicināja divpadsmit vīrus, ko viņš no Israēla bērniem bija iecēlis, no ikvienas cilts vienu vīru, un Jozua uz tiem sacīja:
5. Noejat Tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jordānes vidū un paņemat ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem pēc Israēla bērnu cilšu skaita.
6. Lai šī ir zīme jūsu starpā, kad jūsu bērni pēclaikā vaicās, sacīdami: kas tie jums par akmeņiem?
7. Tad jums būs uz tiem sacīt: tādēļ, ka Jordānes ūdens ir izsīcis priekš Tā Kunga derības šķirsta; kad tas gāja caur Jordāni, tad Jordānes ūdens izsīka. Tā lai šie akmeņi Israēla bērniem ir par piemiņu mūžam. 3.13.
8. Un Israēla bērni darīja, kā Jozuas tiem bija pavēlējis, un ņēma no Jordānes vidus divpadsmit akmeņus pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā Tas Kungs uz Jozua bija runājis, un tos pārnesa līdz mājas vietā, un tos tur nolika.
9. Jozua uzcēla arī divpadsmit akmeņus pašā Jordānes vidū, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur ir līdz šai dienai.
10. Un tie priesteri, kas to šķirstu nesa, stāvēja Jordānes vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko Tas Kungs Jozuam bija pavēlējis, uz tiem ļaudīm runāt, pēc visa, ko Mozus Jozuam bija pavēlējis; un tie ļaudis steidzās un gāja pāri.
11. Un kad tie ļaudis bija pārgājuši, tad Tā Kunga šķirsts gāja pāri un tie priesteri ļaužu priekšā.
12. Rūbena bērni un Gada bērni un Manasus puscilts apbruņoti gāja Israēla bērnu priekšā, kā Mozus uz tiem bija runājis. 4Moz 32.20.29.
13. Pie četrdesmit tūkstošu apbruņotu karavīru gāja karā Tā Kunga priekšā Jērikas klajumos.
14. Tai dienā Tas Kungs Jozua paaugstināja visa Israēla acīs, un tie viņu bijās, tā kā tie bija Mozu bijušies visas viņa mūža dienas. 3.7.
15. Un Tas Kungs runāja uz Jozua un sacīja:
16. Pavēli tiem priesteriem, kas derības šķirstu nes, lai tie izkāpj no Jordānes.
17. Tad Jozua priesteriem pavēlēja un sacīja: izkāpiet no Jordānes.
18. Un kad tie priesteri, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, izkāpa no Jordānes vidus, un kad priesteru kājas nāca sausumā, tad Jordānes ūdens griezās atpakaļ savā vietā un pārplūda kā papriekš visur savos krastos.
19. Bet pirmā mēneša desmitā dienā tie ļaudis no Jordānes izkāpa un apmetās Gilgalā, Jērikai pret rītiem.
20. Un Jozua uzcēla Gilgalā tos divpadsmit akmeņus, ko tie no Jordānes bija paņēmuši.
21. Un viņš runāja uz Israēla bērniem sacīdams: kad jūsu bērni turpmāk saviem tēviem vaicās un sacīs: kas tie par akmeņiem?
22. Tad jums būs stāstīt saviem bērniem un sacīt: Israēls ir gājis pa sausumu caur šo Jordāni.
23. Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, Jordānes ūdenim jūsu priekšā ir licis izsīkt, tiekams jūs bijāt pārgājuši, kā Tas Kungs, jūsu Dievs, bija darījis niedru jūrā; tai Viņš arī lika izsīkt mūsu priekšā, tiekams bijām gājuši cauri. 2Moz 14.21.
24. Lai visas zemes tautas atzīst Tā Kunga roku, ka tā ir stipra, lai jūs bīstaties To Kungu, savu Dievu, visu mūžu.