Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Lūkas. ← 12. nodaļa. →
Jēzus māca, ka būs sargāties no farizeju rauga, 1; no kā jābīstas, 4; negrib starp brāļiem tiesu nest, 13; māca pret mantas kārību, 15; neticīgu zūdīšanos, 22; farizeju liekulību, 54; dusmošanu, 58.
1. Un kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās, tā ka tie viens otru gandrīz samina, tad Jēzus iesāka sacīt uz Saviem mācekļiem: “Visvairāk sargājaties no farizeju rauga, kas ir liekulība. Mat 16.6.
2. Bet nekas nav apslēpts, kas nenāks gaismā, nedz slepens, kas nekļūs zināms. 8.17. Mat 10.26. Rom 2.16.
3. Tāpēc, ko jūs esat sacījuši tumsībā, to dzirdēs gaismā, un ko esat ausī runājuši kambaros, to sludinās uz jumtiem. 2Ķēn 6.12.
4. Bet Es jums, Saviem draugiem, saku: nebīstaties no tiem, kas miesu nokauj un pēc vairāk neko nespēj darīt. Ebr 13.6.
5. Bet Es jums rādīšu, no kā jums jābīstas: bīstaties no tā, kam ir vara nokaut un tad iemest ellē: tiešām, Es jums saku, no tā bīstaties. Mat 5.25. 1Pēt 5.8.
6. Vai piecus zvirbuļus nepērk par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts pie Dieva.
7. Bet arī visi jūsu galvas mati ir skaitīti, tāpēc nebīstaties; jūs esat labāki nekā daudz zvirbuļi. 21.18.
8. Bet Es jums saku: ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Tas Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā. Mat 10.32.
9. Un kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā. 9.26. 2Tim 2.12.
10. Un ikvienam, kas ko runās pret To Cilvēka Dēlu, taps piedots; bet kas To Svēto Garu zaimojis, tam netaps piedots. Mat 12.31.
11. Bet kad jūs vedīs sinagogas tiesu un valdnieku un vareno priekšā, tad nebēdājaties, kā un ar ko aizbildināsities, jeb ko runāsiet. 21.14. Mat 10.19. Mark 13.11.
12. Jo Tas Svētais Gars jums mācīs tanī pašā stundā, ko būs runāt.”
13. Bet viens no tiem ļaudīm uz Viņu sacīja: “Mācītāj, saki manam brālim, lai tas tēva mantu ar mani dala.”
14. Bet Viņš uz to sacīja: “Cilvēks, kas Mani pār jums iecēlis par tiesnesi vai izšķīrēju?” (1Kor 6.2.).
15. Bet Viņš uz tiem sacīja: “Pieraugāt un sargājaties no mantas kārības! Jo neviens nedzīvo no tā, ka viņam pārlieku daudz mantas.” 1Tim 6.7-10.
16. Un Viņš tiem stāstīja līdzību sacīdams: “Kāda bagāta cilvēka tīrums bija nesis papilnam augļus.
17. Un tas domāja savā prātā sacīdams: ko darīšu? Jo man nav, kur savus augļus likt.
18. Un tas sacīja: to darīšu: es savus šķūņus gribu noplēst un lielākus uztaisīt un tur likšu visus savus augļus un savu labību, Dāv.dz 39.7.
19. Un sacīšu uz savu dvēseli: dvēsele, tev ir liels mantas krājums uz daudz gadiem: dusi, ēd un dzer un līksmojies!
20. Bet Dievs uz to sacīja: tu bezprātīgais! šinī naktī tavu dvēseli no tevis atprasīs, un kam tas būs ko tu esi sakrājis? Ījab 27.8. Dāv.dz 49.11.
21. Tāds pat ir, kas sev mantas krāj un nav bagāts iekš Dieva.” 1Tim 6.17. Mat 6.20. Dāv.dz 73.25.
22. Un Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Tāpēc Es jums saku: nezūdaties savas dzīvības pēc, ko jūs ēdīsiet, nedz miesas pēc, ar ko jūs ģērbsities. Mat 6.25.
23. Dzīvība ir labāka nekā barība, un miesa labāka nekā drēbes.
24. Ņemiet vērā kraukļus, kas nedz sēj, nedz pļauj, kam ne klēts, nedz šķūņa; un jūsu Dievs tos uztur. Cik daudz labāki jūs esat nekā putni! Dāv.dz 147.9.
25. Un kurš jūsu starpā savam mūžam spēj pielikt vienu olekti, lai gan tādēļ raizējās?
26. Ja nu jūs ne to vismazāko neiespējat, ko tad raizējaties par citām lietām?
27. Ņemiet vērā puķes, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj; bet Es jums saku, ka pat Salamans visa savā godībā tā nav bijis apģērbts, kā viena no tām.
28. Ja tad Dievs zāli laukā tā apģērbj, kas šodien stāv un rītu top iemesta krāsnī, cik vairāk jūs? Ak jūs mazticīgie!
29. Tā arīdzan nebēdājaties, ko ēdīsiet un ko dzersiet, nedz šaubāties šurpu turpu.
30. Jo visas šīs lietas pagāni pasaulē meklē, bet jūsu Tēvs zina, ka jums šo lietu vajag. Mat 6.32.
31. Bet meklējiet Dieva valstību, un tad jums visas šīs lietas taps piemestas. (1Pēt 5.7.).
32. Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēva žēlīgais prāts ir, jums dot Valstību. 22.29. Jes 41.14.
33. Pārdodiet, kas jums ir, un dodiet nabagiem, gādājiet sev makus, kas nenovecojas, neiznīcīgu mantu debesīs, kur zagļi netiek klāt, un kodes nesamaitā. 16.9. 18.22. Mat 6.19. 1Kor 7.30. Ebr 10.34.
34. Jo kur jūsu manta, tur arī būs jūsu sirds.
35. Lai jūsu gurni ir apjozti un tās sveces spīdošas. 17.18. Jer 1.17. 1Pēt 1.13. Mat 25.1.
36. Un esiet līdzīgi cilvēkiem, kas savu kungu gaida, kad tas celsies no kāzām, ka tie viņam nākot un klaudzinājot tūdaļ var atdarīt. Mat 25.1-13.
37. Svētīgi tie kalpi, ko kungs pārnācis atradīs nomodā. Patiesi, Es jums saku, ka viņš apjozīsies, un tiem liks apsēsties un apkārt iedams tiem kalpos. Mat 24.45. Jāņ 13.4.
38. Un kad viņš nāks nakts vidū, vai pirmajos gaiļos un tā atradīs, svētīgi tie kalpi. Mat 14.25. Mark 13.35.
39. Bet to ziniet, kad nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāk, tad viņš būtu nomodā un neļautu savā namā ielauzties. Mat 24.43. 1Tes 5.2.
40. Un jūs arīdzan esat gatavi: jo tanī stundā, kurā nedomājat, Tas Cilvēka Dēls nāks.” 21.34-36.
41. Un Pēteris uz To sacīja: “Kungs, vai Tu šo līdzību saki uz mums, vai arī uz visiem?”
42. Bet Tas Kungs sacīja: “Kas gan ir uzticīgais un gudrais nama turētājs, ko kungs ieceļ pār savu saimi, tiem piederīgo barību dot īstenā laikā?
43. Svētīgs kalps, ko kungs, pārnācis atradīs tā darām.
44. Es jums tiešām saku, ka viņš to iecels pār visu savu mantu. 19.17. 1Tim 3.13.
45. Bet ja kalps sacīs savā prātā: mans kungs kavējās nākt; un iesāks kalpus un kalpones sist, un ēst un dzert un piedzerties:
46. Tad šī kalpa kungs nāks tanī dienā, kurā tas viņu negaida, un tanī stundā, ko tas nezina, un to šķels pušu un tam savu algu dos ar tiem neticīgiem.
47. Bet kalps, kas sava kunga prātu zinādams nav sataisījies, nedz darījis pēc viņa prāta, tas dabūs daudz sitienu. Jēk 4.17.
48. Bet kas nezinādams darījis, ar ko viņš sitienus pelnījis, dabūs maz sitienu; bet no ikviena, kam daudz ir dots, daudz meklēs, un kam daudz ir uzticēts, no tā vairāk prasīs. Sak 24.12.
49. Es esmu nācis, uguni mest uz zemi, un kā Es gribētu, ka (tā) jau degtu. p.51. 3.16. 24.32. Jes 4.4.
50. Bet Man būs tapt kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta! Mat 20.22. Dāv.dz 42.8. 69.2.3.
51. Vai jums šķiet, ka esmu nācis mieru dot virs zemes? Es jums saku: nebūt ne, bet ienaidu. Mat 10.34.
52. Jo no šī laika vienā namā pieci savā starpā būs ienaidā, trīs pret diviem un divi pret trim.
53. Tēvs cels ienaidu pret dēlu, un dēls pret tēvu, māte pret meitu, un meita pret māti, un vīra māte pret savu vedeklu, un vedekla pret savu vīra māti.” Mih 7.6.
54. Un viņš arī uz tiem ļaudīm sacīja: “Kad redzat kādu padebesi uzkāpjam no vakara puses, tad jūs tūdaļ sakāt: lietus nāk; un tā notiek. Mat 16.2.
55. Un kad vējš pūš no dienvidiem, tad jūs sakāt: būs karsts laiks; un tā notiek. Ījab 37.17.
56. Jūs liekuļi, debess un zemes ģīmi jūs varat noprast, bet kā šo laiku neizprotat?
57. Un kāpēc jūs arī no sevis pašiem nespriežat, kas taisnība? 21.30.
58. Jo kad tu ar savu pretinieku ej pie valdnieka, tad lūko uz ceļa ar viņu salīgt, ka tas tevi neved pie soģa, un soģis tevi nenodod bendēm, un bende tevi nemet cietumā. Mat 12.25.
59. Es tev saku, tu neiziesi no turienes, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu.” Mark 12.42.