Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Lūkas. ← 17. nodaļa. →
Jēzus māca pret apgrēcinātājiem, 1; par brāļu salīdzināšanos, 3; par vājo ticību, 5; ka mēs ar saviem darbiem esam nederīgi, 7; dziedina desmit spitālīgus, 11; māca par Dieva valstības nākšanu, 20.
1. Un Viņš uz mācekļiem sacīja: “Bez tā tas nebūs, ka apgrēcības nenāk, bet, ak vai tam, caur ko tās nāk. Mat 18.7.
2. Tam būtu labāki, ka tam dzirnu akmeni piekārtu pie kakla, un to iemestu jūrā, nekā tas vienu no šiem mazajiem apgrēcinātu. Mat 18.6.
3. Sargājaties paši! Bet ja tavs brālis grēko pret tevi, tad pamāci to; un ja tas atgriežas, tad piedod tam. Mal 18.15.
4. Un ja tas ikdienas septiņ reiz grēko pret tevi un ikdienas septiņ reiz griezīsies pie tevis sacīdams: tas man ir žēl; tad tev būs viņam piedot.” Mat 18.21.
5. Un apustuļi uz To Kungu sacīja: “Vairo mums ticību.” Mark 9.24.
6. Bet Tas Kungs sacīja: “Ja jums ticība būtu kā sinepju graudiņš, tad jūs varētu sacīt uz šo vīģes koku: izraujies ar saknēm un dēsties jūrā; un tas jums paklausītu. 19.4. Mat 17.20.
7. Un ja kādam jūsu starpā ir kalps, kas viņam ar un gana, vai viņš tam, kad tas no lauka nāk, sacīs: nāc tūdaļ un apsēdies?
8. Vai viņš tam nesacīs tā: sataisi man, ko es šo vakaru ēdīšu, apjozies un kalpo man, kamēr es ēdu un dzeru, un pēc tam arī tu ēdīsi un dzersi? 12.35.37.
9. Vai viņš kalpam pateiksies, ka tas ir darījis, kas tam bija pavēlēts? Nedomāju.
10. Tā arī jūs, kad jūs visu esat darījuši, kas jums pavēlēts, tad sakāt: mēs esam nelietīgi kalpi, jo kas mums pienācās darīt, to esam darījuši.” Ījab 22.2.3. Rom 11.35.
11. Un notikās, ka iedams uz Jeruzālemi Viņš staigāja vidū caur Samariju un Galileju. 13.22. Jāņ 4.3.4.
12. Un kad Viņš kādā pilsētiņā nāca, tad Viņam desmit spitālīgi vīri sastapās, tie stāvēja no tālienes, 3Moz 13.45.46.
13. Paceldami savu balsi, un sacīja: “Jēzu, mīļais Kungs, apžēlojies par mums!”
14. Un tos redzējis, Viņš uz tiem sacīja: “Ejat un rādieties priesteriem.” Un notikās, ka tie aizejot tapa šķīsti. 5.13.14.
15. Bet viens no tiem, redzēdams, ka viņš tapis šķīsts, griezās atpakaļ un teica Dievu ar skaņu balsi,
16. Un krita uz savu vaigu pie Viņa kājām un Viņam pateicās; un tas bija viens Samarietis. 10.33.
17. Un Jēzus atbildēja un sacīja: “Vai desmit nav tapuši šķīsti? Bet kur tad tie deviņi?
18. Vai tad cits neviens nav atradies, kas atpakaļ būtu griezies un Dievam godu devis, kā vien šis svešinieks?”
19. Un Viņš uz to sacīja: “Celies un ej, tava ticība tev ir palīdzējusi.” 8.48.
20. Un vaicāts no farizejiem, kad Dieva valstība nāks, Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Dieva valstība nenāk ārīgi nomanāma. 19.11. Ap.darb 1.3.6. Jāņ 18.36. 1Kor 4.20.
21. Un arī nesacīs: redzi, še, vai: redzi, tur; jo redzi, Dieva valstība ir iekš jums.” Mat 24.23. Rom 14.17.
22. Un Viņš sacīja uz mācekļiem: “Nāks dienas, kad jūs vēlēsities vienu no Tā Cilvēka Dēla dienām redzēt, un neredzēsiet.
23. Un tie uz jums sacīs: redzi, še! Vai redzi, tur! Bet nenoejat, nedz dzenaties tam pakaļ. 21.8. Mat 24.23-27.
24. Jo itin kā zibens, kas zibinādams spīd no viena debess gala līdz otram debess galam, tā arīdzan būs Tas Cilvēka Dēls Savā dienā.
25. Bet papriekš Viņam būs daudz ciest un tapt atmestam no šīs cilts. 9.22.
26. Un itin kā bija Noas dienās, tā arīdzan būs Tā Cilvēka Dēla dienās.
27. Tie ēda, dzēra, precēja un tapa precēti līdz dienai, kur Noā šķirstā iegāja, un grēku plūdi nāca un visus noslīcināja.
28. Un tā kā notikās Lata dienās: tie ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja, uztaisīja ēkas;
29. Bet dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, tad uguns un sērs lija no debess un visus nomaitāja. 1Moz 19.15. 2Pēt 2.6.
30. It tāpat būs tai dienā, kad Tas Cilvēka Dēls parādīsies. p.24.
31. Tanī dienā, kas būs uz jumta un viņa rīki namā, tas lai nekāpj zemē, tos paņemt; un tāpat, kas ir uz lauka, lai negriežās atpakaļ. Mat 24.17.18.
32. Pieminiet Lata sievu. 1Moz 19.26.
33. Ja kas meklēs savu dzīvību paturēt, tas to zaudēs, un ja kas to zaudēs, tas to paturēs dzīvu. 9.24.
34. Es jums saku: tanī naktī divi būs vienā gultā, viens taps pieņemts un otrs atstāts. Mat 24.40.
35. Divas kopā mals, - viena taps pieņemta un otra atstāta.
36. Divi būs laukā, viens taps pieņemts un otrs atstāts.”
37. Un tie atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kurā vietā, Kungs?” Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kur ir maita, tur sakrāsies ērgļi.” Mat 24.28.