Salamans mācītājs. ← 6. nodaļa. →

Pasaules gods un manta zūd.

1. Ir ļaunums, ko es redzēju pasaulē, kas grūti panesams cilvēkiem:

2. Vīrs, kam Dievs devis bagātību un mantu un godu, un viņam priekš savas sirds nekāda trūkuma nav no visa, kas tik viņam gribās, un Dievs viņam nedod vaļas no tā ēst, bet svešs vīrs to apēd; tā ir niecība un liels ļaunums.  2.21.26.

3. Ja vīrs simts bērnus dzemdinātu un daudz gadus dzīvotu, un tam būtu garš mūžs, un viņa dvēsele nebautītu no tā labuma, un tam arī netiktu ne kapa vieta, tad es saku, ka nelaika (piedzimušam) bērnam labāki ir nekā tādam.  Dāv.dz 58.9.

4. Jo niecībā šis nāk, un tumsībā šis aiziet, un ar tumsību šī vārds top aizklāts.

5. Arī sauli šis nav redzējis nedz atzinis, - šim labāka dusa nekā tam.  Dāv.dz 58.9.

6. Un jebšu tas divtūkstoš gadus dzīvotu un laba neredzētu, - vai visi nenoiet uz vienu vietu?  3.20.

7. Viss cilvēka pūliņš ir priekš viņa mutes, bet sirds no tā nepaēdās.  3.9. Sak 16.26.

8. Jo kas atlec gudram vairāk nekā ģeķim? Kas nabagam, kas zin staigāt cilvēku vidū?  2.13.14. 9.15.

9. Labāki ir acīm redzēt, nekā sirdī iekārot; arī tā ir niecība un grābstīšanās pēc vēja.  2.1.24. Sak 23.5.

10. Kas notiek, tā vārds jau sen ir nosaukts, un ir nolikts, kas cilvēks būs, un viņš nespēj tiesāties ar to, kas ir stiprāks nekā viņš.  Ījab 9.3. Jes 45.9.

11. Tiešām, daudz vārdu ir, kas vairo niecību; un kas tur cilvēkam atlec?

12. Jo kas zin, kas cilvēkam ir par labu šinī mūžā, ko viņš savā niecībā pavada kā ēnu? Jo kas cilvēkam var stāstīt, kas pēc viņa notiks pasaulē?  2.18. 3.22. 5.17. 8.7. Ījab 14.2.