Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Marka. ← 1. nodaļa. →

Jāņa, tā Kristītāja, mācība, apģērbs un barība, 2; Tā Kunga Kristus kristība, kardināšana, mācība un mācekļi, 9; brīnuma darbi, 23.

1. Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija iesākums.  p.14. Ap.darb 10.37.

2. Itin kā ir rakstīts pie praviešiem: “Redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kam būs sataisīt Tavu ceļu;”  Mal 3.1.

3. “Saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tam Kungam ceļu, dariet līdzenas Viņa tekas.”  Jes 40.3.

4. Notikās, ka Jānis kristīja tuksnesī un sludināja kristību uz atgriešanos no grēkiem par grēku piedošanu.  Mat 3.1.

5. Un pie viņa izgāja visa Jūdu zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tie no viņa tapa kristīti Jordānes upē, izsūdzēdami savus grēkus.

6. Un Jānis bija apģērbies ar kamieļu spalvas drēbēm un ādas jostu ap saviem gurniem, un ēda siseņus un kameņu medu;

7. Un sludināja sacīdams: “Viens jo spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs locīdamies atraisīt Viņa kurpju siksnas.  Mat 3.11. Jāņ 1.27.

8. Es gan jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.”  Ap.darb 1.5.

9. Un notikās tanīs dienās, ka Jēzus nāca no Nacaretes iekš Galilejas un Jordānē no Jāņa tapa kristīts.  Lūk 2.51. 3.21.

10. Un tūdaļ no ūdens izkāpdams Viņš redzēja debesis atvērtas un to Garu kā balodi uz Sevi nolaižamies.  Jāņ 1.33.34.

11. Un balss notika no debesīm: “Tu esi Mans mīļais Dēls, pie kā Man ir labs prāts.”  9.7.

12. Un Tas Gars Viņu tūdaļ aizveda tuksnesī.  Mat 4.1.

13. Un Viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas un tapa kārdināts no sātana un bija pie zvēriem. Un eņģeļi Viņam kalpoja.  (Dāv.dz 8.7.8.).

14. Bet pēc tam, kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju, sludinādams Dieva evaņģēliju  Mat 4.12.

15. Un sacīdams: “Tas laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriežaties no grēkiem un ticat uz evaņģēliju.”  Mat 4.17. Sak 4.4. 2Kor 6.2. Ap.darb 20.21.

16. Un pie Galilejas jūras staigādams, Viņš redzēja Sīmani un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā metam; jo tie bija zvejnieki.  Mat 4.18.

17. Un Jēzus uz tiem sacīja: “Nāciet Man pakaļ, un Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”  (Lūk 5.10.).

18. Un tūdaļ savus tīklus atstājuši, tie Viņam gāja pakaļ.

19. Un no turienes maķenīt pagājis, Viņš redzēja Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, un tos laivā tīklus lāpām.

20. Un tūdaļ Viņš tos aicināja. Un savu tēvu Cebedeju ar algādžiem laivā atstājuši, tie nogāja Viņam pakaļ.  Lūk 5.7.

21. Un tie nāca Kapernaūmā. Un tūdaļ sabatā Viņš iegāja sinagogā un mācīja.  Lūk 4.31.

22. Un tie izbrīnījās par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja tā kā pats varenais un nekā rakstu mācītāji.  Mat 7.28.29. Lūk 4.32.

23. Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca  Lūk 4.33.

24. Sacīdams: “Vai! Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis, mūs nomaitāt? Mēs Tevi pazīstam, kas Tu esi, Tas Dieva Svētais.”  5.7. (Mat 8.29.) Ap.darb 19.15. Dāv.dz 16.10. 106.16.

25. Un Jēzus viņu apdraudēja sacīdams: “Palieci klusu un izej no tā.”  p.34. 9.25.

26. Un to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja.  9.26.

27. Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā apjautājās sacīdami: “Kas tas ir? Kas tā tāda jauna mācība? Jo Viņš ar varu pat nešķīstiem gariem pavēl, un tie Viņam paklausa.”  6.2.

28. Un tūdaļ Viņa slava izgāja visapkārt pa Galilejas tiesu.

29. Un no sinagogas izgājuši, tie tūdaļ nāca Sīmaņa un Andreja namā ar Jēkabu un Jāni.  Lūk 4.38.

30. Un Sīmaņa sievas māte gulēja ar drudzi, un tie Viņam tūdaļ par to sacīja.

31. Un piegājis Viņš to uzcēla un to ņēma pie rokas, un drudzis tūlīt no tās atstājās, un viņa tiem kalpoja.

32. Un kad vakars metās, un saule bija nogājusi, tad tie pie Viņa nesa visādus neveselus un velna apsēstus.

33. Un visa pilsēta priekš durvīm bija sapulcējusies.

34. Un Viņš dziedināja daudz neveselus no dažādām slimībām un izdzina daudz velnus, un Viņš tiem velniem neļāva runāt, jo tie Viņu pazina.  p.24.25. 3.11.12. Ap.darb 16.17.18.

35. Un no rīta gaiļos Viņš cēlās un izgāja; un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.  Lūk 4.42.

36. Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie Viņa bija, Viņam steidzās pakaļ.

37. Un Viņu atraduši, tie uz Viņu sacīja: “Visi Tevi meklē.”  Jāņ 12.19.

38. Un Viņš uz tiem sacīja: “Noejam tuvējos miestos, ka Es tur arīdzan sludināju; jo tāpēc Es esmu izgājis.”  Jāņ 18.37.

39. Un Viņš sludināja viņu sinagogās pa visu Galileju un izdzina velnus.

40. Un viens spitālīgs nāca pie Viņa, Viņu lūgdams un Viņa priekšā ceļos mezdamies un uz Viņu sacīdams: “Ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt.”  Lūk 5.12.

41. Un Jēzus sirdī aizkustināts roku izstiepa, to aizskāra un uz to sacīja: “Es gribu, topi šķīsts.”

42. Un Viņam runājot tūlīt spitālība no tā nogāja, un tas palika šķīsts.

43. Un Viņš to apdraudēja un to tūlīt aizdzina  3.12. 7.36.

44. Un uz to sacīja: “Raugi, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un nones par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību.”  5.43. Mat 12.16. 3Moz 14.2.

45. Bet tas izgājis iesāka daudz pasludināt un šo lietu izpaust, tā ka Jēzus ļaudīm redzot vairs nevarēja ieiet pilsētā. Bet Viņš bija laukā vientuļās vietās, un no visām malām tie nāca pie Viņa.  p.35. 7.36.