Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Mateja. ← 28. nodaļa. →
Jēzus ceļās augšām no miroņiem, 2; parādās Saviem mācekļiem, 16; izsūta tos pa visu pasauli mācīt un kristīt, 19.
1. Bet pēc svētās dienas, pirmai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un tā otra Marija nāca, kapu apraudzīt. 27.61. Mark 16.1.
2. Un redzi, liela zemes trīcēšana notika, jo Tā Kunga eņģelis, no debesīm nonācis, piegāja un akmeni novēla no durvīm un uzsēdās virsū. (Jāņ 5.4.) 1Moz 29.2.3.
3. Un viņa ģīmis bija kā zibens, un drēbe tik balta kā sniegs. 17.2. 24.27. Dan 7.9. Ap.darb 1.10.
4. Bet sargi no lielām izbailēm drebēja un palika tā kā miruši.
5. Bet eņģelis uzrunāja un uz tām sievām sacīja: “Nebīstaties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto.
6. Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies, tā kā Viņš ir sacījis. Nāciet šurp, raugāt to vietu, kur Tas Kungs gulējis. 16.21. 12.40. (Lūk 2.11.).
7. Un ejat steigšus un sakāt Viņa mācekļiem, ka Viņš no miroņiem ir augšāmcēlies; un redzi, Viņš noies jūsu priekšā uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsiet. Redzi, es jums to esmu sacījis.” p.16. 26.32.
8. Un tās izgāja ātri no kapa ārā ar bijāšanu un lielu prieku, un tecēja, Viņa mācekļiem to stāstīt.
9. Bet kad tās gāja, Viņa mācekļiem vēsti nest, redzi, tad Jēzus tās sastapa un sacīja: “Esiet sveicinātas!” Bet tās piegāja pie Viņa, apkampa Viņa kājas un krita Viņa priekšā pie zemes. 2Ķēn 4.27.
10. Tad Jēzus uz tām saka: “Nebīstaties! Ejat, stāstiet to Maniem brāļiem, lai tie noiet uz Galileju, un tur tie Mani redzēs.” p.7. Jāņ 20.17.
11. Bet šīm noejot, redzi, kādi no tiem sargiem pilsētā nākuši stāstīja augstiem priesteriem visu to, kas bija noticis. p.2-4.
12. Un ar vecajiem sapulcējušies, tie sarunājās un deva karavīriem papilnam naudas
13. Un sacīja: “Sakāt, ka Viņa mācekļi naktī nākuši un mums guļot To izzaguši. 27.64.
14. Ja tas zemes valdītājam taps zināms, mēs to gan pārrunāsim, un jūs varēsiet palikt bez bēdām.”
15. Un viņi naudu ņēmuši, darīja, kā bija izmācīti. Un šī valoda ir izpaudusies pie Jūdiem līdz šai dienai.
16. Bet Viņa vienpadsmit mācekļi nogāja uz Galileju, uz kalnu, kur tiem Jēzus bija pavēlējis. p.10. 1Kor 15.6.
17. Un kad tie Viņu redzēja, tad tie Viņu pielūdza, bet citi vēl šaubījās. p.9.
18. Un Jēzus piegājis, runāja ar tiem un sacīja: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. 11.27. Efe 1.20.
19. Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visus ļaudis, tos kristīdami Tā Tēva un Tā Dēla un Tā Svētā Gara vārdā, 3.16.17. 10.5.0. Mark 16.15.16. Ap.darb 1.8.
20. Tos mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis; un, redzi, Es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam. Āmen.” 18.20. (3Moz 10.11.).