Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Marka. ← 16. nodaļa. →
Kristus ceļas augšām no miroņiem, 9; parādās Marijai Magdalēnai, 9; diviem ceļiniekiem, 12; beidzot tiem vienpadsmit, 14; tos Viņš izsūta pa visu pasauli, Dieva vārdu sludināt un kristīt, 15; uzbrauc debesīs, 19.
1. Un kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmas zāles, ka tās nāktu un Viņu svaidītu. 14.8. 15.40. Lūk 23.56. 24.1. 1Moz 50.2.
2. Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās nāca pie kapa, 1Kor 16.2.
3. Un runāja savā starpā: “Kas mums to akmeni novels no kapa durvīm?”
4. Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; jo tas bija ļoti liels. Mat 28.2.
5. Un kapā iegājušas tās redzēja vienu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu baltās garās drēbēs. Un tās izbijās.
6. Bet viņš uz tām sacīja: “Neizbīstaties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Tas ir augšām cēlies un nav šeitan. Redziet še to vietu, kur Viņu nolika. 14.67. Mat 28.5.
7. Bet noejat un sakāt to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jūsu priekšā noies uz Galileju; tur jūs Viņu redzēsiet, kā Viņš jums ir sacījis.” 14.28. Lūk 24.34.
8. Un tās steigšus izgāja ārā un bēga no kapa, jo drebēšana un bailība tām bija uzgājusi, un nesacīja nevienam nenieka, jo tās bijās.
9. Bet kad Viņš bija uzcēlies pirmajā nedēļas dienā it agri, tad Viņš parādījās papriekš Marijai Magdalēnai, no kuras Viņš septiņus velnus bija izdzinis. Jāņ 20.11.-18. Lūk 8.2.
10. Šī gāja un pasludināja tiem mācekļiem, kas bija noskumuši un raudāja.
11. Un šie dzirdēdami, ka Viņš esot dzīvs un no tās redzēts, neticēja. Lūk 24.11.
12. Bet pēc tam, kad divi no tiem staigāja, Jēzus tiem uz lauku ejot parādījās citā ģīmī. Lūk 24.13-35.
13. Un tie arīdzan nogājuši to tiem citiem pasludināja, un tie arī viņiem neticēja. Lūk 24.37.41.
14. Visupēc Viņš parādījās tiem vienpadsmit pie galda sēžot un norāja viņu neticību un sirds cietību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc Viņa augšām celšanās Viņu jau bija redzējuši. Lūk 24.36. Jāņ 20.27.
15. Un Viņš uz tiem sacīja: “Ejat pa visu pasauli un pasludinājiet evaņģēliju visai radībai. 13.10. Mat 28.19. 24.14. Kol 1.23. Rom 8.19.
16. Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet kas netic, tas taps pazudināts. Jāņ 3.18. Ap.darb 2.38.
17. Bet šīs zīmes tiem ticīgiem ies līdz: Manā Vārdā tie velnus izdzīs, jaunām mēlēm runās, Ap.darb 2.4. 10.46. 16.18.
18. Čūskas aizdzīs; un kad tie kādas nāvīgas zāles dzers, tad tas tiem nekaitēs. Uz neveseliem tie rokas uzliks, un tad viņi kļūs veseli.” Ap.darb 28.3. Lūk 10.19. 2Ķēn 4.40. Jēk 5.14.
19. Un Tas Kungs, kad Tas ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Lūk 24.50. Jāņ 6.62. Dāv.dz 47.6. Ebr 1.3.13. 8.1.
20. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem palīdzēja strādāt un vārdu apstiprināja caur līdzejošām zīmēm. p.17. Ap.darb 3.16. 5.15. 14.3. Ebr 2.4.