Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Mateja. ← 12. nodaļa. →
Tie mācekļi vārpas plūc sabatā, 3; Jēzus sakaltušu roku dziedina sabatā, 9; velnu izdzīšana, 22; grēki pret Svēto Garu, 31; Jēzus īstenie, 46.
1. Tanī laikā Jēzus staigāja sabatā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši un sāka vārpas plūkt un ēst. Mark 2.23. 5Moz 23.25.
2. Bet farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: “Redzi, Tavi mācekļi dara, ko sabatā darīt nav brīvi.” 9.11. 2Moz 20.10.
3. Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad viņš bija izsalcis līdz ar tiem, kas pie viņa bija? 19.4. 1Sam 21.6.
4. Ka viņš ir Dieva namā gājis un tās noliktās maizes ēdis, ko ēst nebija brīvi, ne viņam, ne tiem, kas pie viņa bija, bet priesteriem vien? 3Moz 24.8.9.
5. Jeb vai jūs bauslībā neesat lasījuši, ka priesteri sabatos sabatu Dieva namā pārkāpj un ir nevainīgi? 4Moz 28.9. 2Moz 31.15.
6. Bet Es jums saku, ka Tas kas šeitan, ir lielāks, nekā Dieva nams. Jāņ 2.19. Mal 3.1.
7. Bet kad jūs zinātu, kas tas ir: “Man patīk sirds žēlastība un ne upuris,” tad jūs šos nevainīgos nebūtu notiesājuši. 9.13. Sak 17.15.
8. Jo Tas Cilvēka Dēls ir arī sabata kungs.” Mark 2.28.
9. Un Viņš no turienes izgājis nāca viņu sinagogā. Mark 3.1.
10. Un redzi, tur bija cilvēks, tam bija sakaltusi roka, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai brīvi sabatā dziedināt?” Ka tie Viņu apsūdzētu. 1Ķēn 13.4. Lūk 14.3.
11. Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kurš cilvēks būs jūsu starpā, kam ir viena avs, un kad tā sabatā iekrīt bedrē, vai tas to nesatvers un neizvilks ārā?
12. Vai tad nu cilvēks nav daudz labāks, nekā avs? Tāpēc ir brīvi, sabatā labu darīt.”
13. Tad Viņš uz to cilvēku sacīja: “Izstiepi savu roku!” Un viņš to izstiepa. Tad tā viņam palika atkal vesela kā tā otra. 1Ķēn 13.6.
14. Tad tie farizeji izgāja un aprunājās pret Viņu, kā tie To nomaitātu. 20.28. Jāņ 5.16. 7.19.
15. Bet Jēzus to nomanīdams aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ, un Viņš tos visus dziedināja. 4.24.
16. Un Viņš tiem piekodināja, ka tie Viņu nedarītu zināmu. 8.4. Mark 8.26.
17. Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis, sacīdams: Jes 42.1.
18. “Redzi, Mans kalps, ko Es izredzējis, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es likšu uz Viņu Savu Garu, un Tas pasludinās tautām tiesu. 3.17.
19. Ne Viņš bārsies, ne brēks, un neviens nedzirdēs uz ielām Viņa balsi.
20. Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlošu dakti Viņš neizdzēsīs, tiekams Viņš tiesai dos uzvarēšanu. Jes 61.1. Eceh 34.16.
21. Un tautas cerēs uz Viņa vārdu.” Rom 15.12.
22. Tad viens velna apsēsts pie Viņa tapa novests, akls un mēms būdams. Un Viņš to darīja veselu, tā ka aklais un mēmais runāja un redzēja. 9.32. Lūk 1.14.
23. Un visi ļaudis iztrūkās un sacīja: “Vai Šis nav Dāvida dēls?” 9.27. 15.22. Jāņ 7.42.
24. Bet farizeji to dzirdēdami, sacīja: “Šis velnus neizdzen, kā tik vien caur Belcebulu, velnu virsnieku.” 9.34. 10.25. Mark 3.22. 2Ķēn 1.2.
25. Bet Jēzus viņu domas nomanījis, uz tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas savā starpā ienaidā, tā aiziet postā, un ikkatra pilsēta vai nams, kas savā starpā ienaidā, nevar pastāvēt. 9.4. Jes 19.2.
26. Ja nu sātans sātanu izdzen, tad viņš ir ienaidā ar sevi pašu; kā tad viņa valsts var pastāvēt?
27. Un ja Es caur Belcebulu velnus izdzenu, caur ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc tie būs jūsu tiesātāji. (Mark 9.38.) Ap.darb 19.13.
28. Bet ja Es caur Dieva Garu velnus izdzenu, tad Dieva valstība jau pie jums atnākusi. 1Jāņ 3.8.
29. Jeb kā kas var ieiet stiprā namā un paņemt viņa lietas, ja tas papriekš stipro nesaista? Un tad tas viņa namu aplaupīs. Jes 49.24.25.
30. Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa. Mark 9.40. Jāņ 4.36. 11.52.
31. Tāpēc Es jums saku: ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Tā Gara zaimošana cilvēkiem netaps piedota. Jes 5.20. 1Jāņ 5.16. (Ebr 6.14. 10.26.).
32. Un kas ko runā pret To Cilvēka Dēlu, tam tas taps piedots; bet kas ko runā pret Svēto Garu, tam netaps piedots nedz šinī, nedz nākošā mūžā. Lūk 12.10. 1Tim 1.13. 1Pēt 4.6.
33. Ņemiet labu koku, tad arī viņa augļi būs labi, vai ņemiet nelāga koku, tad arī tie augļi būs nelabi; jo koks top pazīts pie saviem augļiem. 7.16. Lūk 6.43.
34. Jūs odžu dzimums, kā jūs varat ko laba runāt, ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā. 3.7. Jes 59.13.
35. Labs cilvēks no labas sirds mantas izdod labu, un ļauns cilvēks no ļaunas mantas izdod ļaunu.
36. Bet Es jums saku, ka par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild soda dienā. 16.27. Efe 4.29. 5.4.
37. Jo pēc saviem vārdiem tu tapsi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tapsi pazudināts.” Ījab 15.6.
38. Tad kādi no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, mēs no tevis kādu zīmi gribam redzēt.” 16.1.
39. Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Nikna un laulību pārkāpēja tauta meklē zīmi; un viņai nekāda zīme netaps dota, kā vien pravieša Jonas zīme. Lūk 11.29. Jes 57.3. Jāņ 8.39.
40. Jo kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielas jūras zivs vēderā, tā arī Tas Cilvēka Dēls trīs dienas un naktis būs zemes klēpī. 16.21. Jon 2.1. Efe 4.9.
41. Ninivieši celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie no grēkiem ir atgriezušies uz Jonas sludināšanu, un redzi, šeit ir vairāk, nekā Jona. 11.16. Rom 2.27. Jon 35.
42. Tā ķēniņiene no dienvidu puses celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tā no pasaules gala ir nākusi, Salamana gudrību dzirdēt; un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans. 1Ķēn 10.1.
43. Bet kad nešķīstais gars no cilvēka izgājis, tad tas pārstaigā sausas vietas un meklē dusu, un to neatrod. Lūk 11.24. Parād 18.2. Jes 34.14.
44. Tad tas saka: es gribu atpakaļ griezties uz savu namu, no kurienes es izgājis; un kad viņš nāk, tad tas to atrod tukšu, ar slotām mēztu un izpušķotu. p.29.
45. Tad tas noiet un ņem pie sevis septiņus garus, kas jo niknāki nekā viņš pats, un tur iekšā nākuši tie tur dzīvo, un pēc ar cilvēku paliek niknāki nekā papriekš. Tāpat arī notiks šai ļaunai tautai.” Mark 16.9. 2Pēt 2.20. 1Tes 2.15. Jāņ 5.14.
46. Un Viņam tā uz tiem ļaudīm vēl runājot, redzi, Viņa māte un viņa brāļi stāvēja ārā, meklēdami viņu bildināt. 13.55. Mark 3.31. Jāņ 7.5.
47. Un kāds uz Viņu sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā, meklēdami Tevi bildināt.”
48. Un Viņš atbildēdams sacīja tam, kas Viņam to teica: “Kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi?” Jāņ 2.4. 7.6. 5Moz 33.9.
49. Un Savu roku izstiepis pār Saviem mācekļiem, Viņš sacīja: “Redzi, Mana māte un Mani brāļi! Dāv.dz 22.23.
50. Jo kas Mana debesu Tēva prātu darīs, tas ir Mans brālis un Mana māsa un Mana māte.” 7.21. Jāņ 6.40.