Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Mateja. ← 17. nodaļa. →
Jēzus kalnā apskaidrots, 2; dziedina mēnessērdzīgu, 14; sludina atkal Savu miršanu, 22; maksā to nodokli priekš Sevis un Pētera, 24.
1. Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un šā brāli, Jāni, un tos veda savrup uz augstu kalnu, 16.22. 26.37. Mark 9.2.
2. Un tapa apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes tapa baltas kā gaisma. 13.43. 28.3. 2Moz 34.29.
3. Un redzi, Mozus un Elija tiem parādījās un runāja ar Viņu. Mal 4.4.5. (2Ķēn 2.11.) Lūk 9.31.
4. Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums labi! Ja Tu gribi, tad mēs šeitan trīs būdas taisīsim, vienu Tev, vienu Mozum, un vienu Elijam.”
5. Tam vēl runājot, redzi, spožs padebesis tos apēnoja, un redzi, balss no tā padebeša sacīja: “Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kā Man ir labs prāts, To jums būs klausīt.” 3.17. 2Pēt 1.16. Ap.darb 1.9. Jes 42.1. 5Moz 18.15.19.
6. Kad tie mācekļi to dzirdēja, tad tie krita uz savu vaigu un izbijās ļoti.
7. Bet Jēzus nāca, tos aizskāra un sacīja: “Ceļaties un nebīstaties.” Dan 18.18.
8. Bet kad tie savas acis pacēla, tad tie neredzēja nevienu kā tik vien Jēzu.
9. Un no kalna noejot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: “Nesakiet nevienam šo parādīšanos, tiekams Tas Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no miroņiem.” 16.20.
10. Un Viņa mācekļi Viņam vaicāja sacīdami: “Ko tad tie rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānāk papriekš?” 11.14.
11. Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Elija gan nāk papriekš un visu atkal sataisīs. (Ap.darb 3.21.).
12. Bet Es jums saku, ka Elija jau ir nācis, tomēr tie viņu nav atzinuši, bet ar viņu darījuši, ko gribēdami. Tā arī Tam Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem.” 11.14. 14.8. Lūk 1.16.17.
13. Tad tie mācekļi saprata, ka Viņš tiem sacījis par Jāni Kristītāju.
14. Un kad tie nāca pie tiem ļaudīm, tad viens cilvēks pie Viņa atnāca un metās ceļos Viņa priekšā Mark 9.14.
15. Un sacīja: “Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš ir mēnessērdzīgs un viņam briesmīgi jācieš; jo dažkārt viņš krīt ugunī un dažkārt ūdenī. 4.24.
16. Un es to pie Taviem mācekļiem esmu atvedis, bet tie to nevarēja veselu darīt.”
17. Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ak tu neticīgā un netiklā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet Man viņu šurp.” p.20. 5Moz 32.5.
18. Un Jēzus viņu apdraudēja, un velns no viņa izbēga; un tas zēns palika vesels tanī pašā stundā. 15.28.
19. Tad tie mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: “Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?” 10.1.
20. Un Jēzus uz tiem sacīja: “Jūsu neticības dēļ; jo patiesi, Es jums saku: kad jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsiet šim kalnam: nocelies no šejienes uz turieni, un viņš nocelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. 13.31. 21.21. Lūk 17.6. Zaha 4.7. Ījab 9.5. 1Kor 13.2.
21. Bet šī suga neizbēg kā vien caur lūgšanu un gavēšanu.” 4.3. 9.15.
22. Kad nu tie Galilejā apkārt staigāja, tad Jēzus uz tiem sacīja: “Tas Cilvēka Dēls taps nodots cilvēku rokās. 20.17. Mark 9.30.
23. Un Viņu nokaus, un trešā dienā Viņš celsies augšām;” un tie ļoti noskuma.
24. Un kad tie Kapernaūmā nāca, tad tie nodokļu saņēmēji atnāca pie Pētera un sacīja: “Vai jūsu Mācītājs nodokli nedod?” 9.1. 22.17. (2Ķēn 12.4.).
25. Viņš sacīja: “Dod gan.” Un kad tas namā bija iegājis, Jēzus viņam papriekš vaicāja sacīdams: “Ko tu domā, Sīman? No kuriem laicīgie ķēniņi ņem muitu un nodokli? Vai no saviem bērniem, vai no svešiniekiem?” 8.14.
26. Pēteris uz Viņu sacīja: “No svešiniekiem.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Tad tie bērni ir svabadi. p.5.
27. Bet lai mēs tiem nedodam apgrēcību, tad ej jūrmalā un izmet makšķeri, un to pirmo zivi, kas piekodīsies, ņem, un viņas muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to ņem un dod viņiem priekš Manis un tevis.” 1Kor 8.9. 10.32. Rom 13.7. (Lūk 23.2.).