Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Mateja. ← 2. nodaļa. →
Gudrie no austruma zemes Jeruzālemē, 1; un Bētlemē, 9; Jāzeps ar Mariju un to bērniņu bēg uz Ēģiptes zemi, 13; Hērodus nokauj Bētlemes bērnus, 16; Jāzeps pārnāk uz Nacareti, 19.
1. Un kad Jēzus bija dzimis Bētlemē iekš Jūdu zemes ķēniņa Hērodus laikā, redzi, tad gudri (vīri) no austruma zemes nāca uz Jeruzālemi un sacīja: Lūk 2.4. 1Moz 25.6.
2. Kur ir Tas piedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni esam redzējuši austruma zemē un nākuši, Viņu pielūgt. 27.29. Jāņ 1.49. Lūk 1.33. 4Moz 24.17.
3. Kad ķēniņš Hērodus to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu.
4. Un saaicinājis visus Jūdu augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izklausināja no tiem, kur Kristum bija dzimt. Lūk 3.2. Ap.darb 4.5.6.
5. Un tie tam sacīja: “Bētlemē iekš Jūdu zemes; jo tā ir rakstīts caur to pravieti: p.1. Mih 5.1. Jāņ 7.42.
6. “Un tu, Bētleme Jūdu zemē, tu nebūt neesi tā mazākā starp tiem lieliem kungiem no Jūda; jo no tevis nāks Tas Valdnieks, kas valdīs pār Maniem Israēla ļaudīm.”” Eceh 34.23.
7. Tad Hērodus paslepen aicināja tos gudros un īsteni izklausināja no tiem to laiku, kad tā zvaigzne atspīdējusi. p.2.
8. Un viņš tos sūtīja uz Bētlemi un sacīja: ejat un izklausinājiet it labi par To Bērnu un To atraduši atsakāt man, ka arī es nāku, To pielūgt.
9. Tie nu to ķēniņu dzirdējuši aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie austruma zemē bija redzējuši, gāja tiem priekšā, kamēr tā nāca un apstājās virsū, kur Tas Bērns bija.
10. Un zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku.
11. Un namā iegājuši, tie atrada Bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un pie zemes mezdamies tie Viņu pielūdza; pēc tam, savu mantu atdarījuši, tie To apdāvināja ar zeltu un vīraku un mirrēm. Dāv.dz 72.10.15. 2Laik 9.9. Jer 6.20. 1Moz 37.25.
12. Un Dievs tiem parādīja sapnī, lai negriežās atpakaļ pie Hērodus; un tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi. p.22. 4Moz 12.6.
13. Bet kad tie bija aizgājuši, redzi, tad Dieva eņģelis Jāzepam parādījās sapnī un sacīja: celies un ņem Bērnu un Viņa māti un bēdz uz Ēģiptes zemi un paliec tur, kamēr es tev sacīšu; jo Hērodus meklē Bērnu nomaitāt. p.11. 1.20.
14. Un cēlies viņš ņēma Bērnu un Viņa māti nakts laikā un aizgāja uz Ēģiptes zemi,
15. Un palika turpat, līdz kamēr Hērodus bija miris; ka piepildītos, ko Tas Kungs caur to pravieti bija runājis, kas saka: “No Ēģiptes zemes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.” p.23. 4.14. Hoz 12.1. Dāv.dz 80.9.16.18.
16. Kad nu Hērodus redzēja, ka bija piekrāpts no gudriem, tad viņš ļoti apskaitās un izsūtījis apkāva visus bērnus Bētlemē un pa visu Bētlemes tiesu, divus gadus vecus un vēl jaunākus, pēc tā laika, ko tas no tiem gudriem īsteni bija izklausinājis. p.7.
17. Tad piepildījās, ko pravietis Jeremija runājis sacīdams: Jer 31.15.
18. “Brēkšana ir dzirdēta Rāmā, žēlošanās, raudāšana un daudz kaukšanas. Rahēle apraud savus bērnus un negribās iepriecinājuma, jo to vairs nav.”
19. Bet kad Hērodus bija nomiris, lūk, tad Tā Kunga eņģelis sapnī parādījās Jāzepam Ēģiptes zemē p.13.
20. Un sacīja: celies un ņem Bērnu un Viņa māti, un ej uz Israēla zemi; jo tie ir nomiruši, kas Bērna dvēseli meklēja. 2Moz 4.19.
21. Un viņš cēlās un ņēma Bērnu un Viņa māti, un nonāca Israēla zemē.
22. Bet kad viņš dzirdēja, Arhelaus Jūdu zemē valdām sava tēva Hērodus vietā, tad viņš bijās turp noiet; un sapnī no Dieva pamācīts, viņš atkāpās Galilejas robežās. p.12. 4.14. Jāņ 7.52.
23. Un tur nonācis viņš apmetās tai pilsētā, ko sauc Nacareti, ka piepildītos, kas sacīts caur praviešiem: “Viņš taps nosaukts Nacarietis.” Lūk 2.4.39. (Jes 53.3.) Jāņ 1.46. 19.19. Ap.darb 24.5.