Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Mateja. ← 21. nodaļa. →
Jēzus kā ķēniņš iejāj Jeruzālamē, 11; nolād neauglīgu vīģes koku, 18; vaicā tiem augstiem priesteriem pēc Jāņa kristības, 23; līdzība par diviem dēliem, 28; par bezdievīgiem vīna kalna strādniekiem, 33; Kristus tas stūra akmens, 42.
1. Un kad tie tuvu pie Jeruzālemes nāca, pie Betfagas, pie Eļļas kalna, tad Jēzus sūtīja divus no Saviem mācekļiem Mark 11.1. Jāņ 12.12.
2. Un tiem sacīja: “Ejat uz to miestu, kas jūsu priekšā; un tūdaļ jūs atradīsiet ēzeļa māti piesietu un pie tās kumeļu. Atraisījuši atvediet tos pie Manis.
3. Un ja kas jums ko sacīs, tad atsakāt: “Tam Kungam to vajag,” tūdaļ viņš jums tos atlaidīs.” 26.18.
4. Bet viss tas notika, lai piepildās, ko tas pravietis sacījis sludinādams: Zaha 9.9.
5. “Sakait Ciānas meitai: redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastu nesējas ēzeļa mātes kumeļa.” (Jes 62.11.).
6. Tie mācekļi nogāja un darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis.
7. Un atveda to ēzeļa māti un to kumeļu, un uzlika savas drēbes un sēdināja Viņu tur virsū.
8. Bet daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa; bet citi cirta zarus no kokiem un izkaisīja tos uz ceļa. 2Ķēn 9.13.
9. Bet tie ļaudis, kas priekšā gāja un no aizmugures staigāja, kliedza un sauca: “Ozianna Tam Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs!” 12.23. 22.42. 23.39. Dāv.dz 118.25.26.
10. Bet kad Viņš Jeruzālemē iejāja, tad visa pilsēta cēlās un sacīja: “Kas Tas tāds?” Jāņ 12.19.
11. Bet tie ļaudis sacīja: “Šis ir Jēzus, tas pravietis no Nacaretes iekš Galilejas.” Jāņ 1.45.
12. Un Jēzus iegāja Dieva namā un izdzina visus, kas Dieva namā pārdeva un pirka, un apgāza galdus tiem naudas mijējiem un krēslus tiem baložu pārdevējiem, Mark 11.15. Jāņ 2.14. Lūk 2.24.
13. Un uz tiem sacīja: “Stāv rakstīts: “Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams,” bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.” Jes 56.7. Jer 7.11.
14. Un tur akli un tizli nogāja pie Viņa Dieva namā, un Viņš tos dziedināja. 11.5.
15. Bet kad tie augstie priesteri un rakstu mācītāji redzēja tos brīnuma darbus, ko Viņš darīja, un tos bērnus Dieva namā brēcam un sakām: “Ozianna tam Dāvida dēlam!” tad tie apskaitās, p.9.
16. Un uz Viņu sacīja: “Vai Tu nedzirdi, ko šie saka?” Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Dzirdu gan. Vai jūs nekad neesat lasījuši: no bērniņu un zīdāmu mutes Es slavu sataisīšu?” Dāv.dz 8.3.
17. Un tos atstājis, Viņš izgāja no pilsētas ārā uz Betaniju un tur pārgulēja. Mark 11.1.
18. Bet kad Viņš no rīta agrumā atkal uz pilsētu gāja, Viņam gribējās ēst. Mark 11.12.
19. Un Viņš redzēja vienu vīģes koku ceļmalā, piegāja pie tā un neatrada uz tā nenieka, kā tik lapas vien, un uz to sacīja: “Uz tevis lai nemūžam vairs auglis neaug.” Un tūdaļ tas vīģes koks nokalta. Lūk 13.6. Joēl 1.7. Eceh 17.24. Ebr 6.8.
20. Un tie mācekļi to redzējuši, brīnījās un sacīja: “Kā tas vīģes koks tik drīz nokaltis?”
21. Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku: ja jums ticība ir, un jūs prātā nešaubaties, tad jūs nevien to darīsiet ar to vīģes koku, bet arī, kad jūs šim kalnam sacīsiet: celies no savas vietas un meties jūrā, tad tas notiks. 17.20. Jēk 1.6.
22. Un visu, ko jūs savā lūgšanā lūgsiet ticēdami, to jūs dabūsiet.”
23. Un kad Viņš nāca Dieva namā, tad Viņam mācot tie augstie priesteri un ļaužu vecaji piegāja un sacīja: “Kādā varā Tu šīs lietas dari? Un kas Tev tādu varu devis?” 26.3. Mark 11.27. Jāņ 2.18. Ap.darb 4.7.
24. Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Es jums arīdzan vienu vārdu gribu vaicāt, ja jūs Man to sacīsiet, tad Es jums arī sacīšu, kādā varā Es šīs lietas daru.
25. No kurienes bija Jāņa kristība? Vai no debesīm, vai no cilvēkiem?” Bet tie apdomāja savā starpā sacīdami: “Ja mēs sakām: no debesīm, tad Viņš mums sacīs: Kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši? p.32. Jāņ 1.25. Lūk 3.2. 7.30.
26. Bet ja mēs sakām: no cilvēkiem, tad mums no tiem ļaudīm jābīstas; jo visi Jāni tur par pravieti.” 14.5.
27. Un tie atbildēja un sacīja: “Mēs nezinām.” Viņš uz tiem sacīja: “Tad arī Es jums nesaku, kādā varā Es šīs lietas daru.
28. Bet kā jums šķiet? Vienam cilvēkam bija divi dēli, un tas gāja pie tā pirmā un sacīja: dēls, ej, strādā šodien manā vīna kalnā.
29. Bet tas atbildēja un sacīja: es negribu. Bet pēc tas viņam bija žēl un viņš nogāja.
30. Un tas tēvs gāja pie tā otra un sacīja tāpat. Bet tas atbildēja un sacīja: es iešu, kungs! un viņš nenogāja. 7.22. 1Moz 31.35.
31. Kurš no tiem diviem ir darījis sava tēva prātu?” Tie uz Viņu saka: “Tas pirmais.” Jēzus uz viņiem saka: “Patiesi, Es jums saku: muitnieki un maukas drīzāk nāks Dieva valstībā, nekā jūs. Lūk 3.12. 18.14.
32. Jo Jānis pie jums ir nācis pa taisnības ceļu, un jūs viņam neesat ticējuši, bet muitnieki un maukas viņam ticējuši. Bet jebšu jūs to redzējāt, tomēr jums nebija žēl, tā ka viņam pēc būtu ticējuši. 22.16.
33. Klausāties citu līdzību. Bija nama tēvs, kas vīna kalnu dēstīja un to aptaisīja ar sētu un tur iekšā izraka vīna spaidu un uztaisīja torni un to izdeva strādniekiem un aizgāja citur. 25.14. Mark 12.1.20. Jes 5.1.2.5. Augst.dz 8.11.
34. Kad nu augļu laiks atnāca, tad viņš sūtīja savus kalpus pie tiem strādniekiem savus augļus dabūt.
35. Bet tie strādnieki viņa kalpus ņēmuši, vienu šauta un otru nokāva un trešo akmeņiem nomētāja. 22.6. 23.34.37.
36. Atkal tas sūtīja citus kalpus, vairāk nekā papriekš, un tie viņiem tāpat darīja. 22.4.
37. Beidzot viņš pie tiem sūtīja savu dēlu un sacīja: taču tie kaunēsies no mana dēla. Ebr 1.1.2.
38. Bet kad tie strādnieki to dēlu redzēja, tad tie sacīja savā starpā: šis ir tas mantinieks; nāciet, nokausim to un paturēsim viņa mantību. 26.3.4. Jāņ 3.2. 7.1. 11.47.
39. Tad tie viņu ņēmuši izmeta no vīna kalna ārā un nokāva. Ebr 13.12.
40. Kad nu tas vīna kalna kungs nāks, ko viņš šiem strādniekiem darīs?” Jes 5.3.4.
41. Viņi uz To sacīja: “Viņš šos ļaundarītājus nežēlīgi nomaitās un to vīna kalnu izdos citiem strādniekiem, kas viņam augļus dos īstenā laikā.”
42. Jēzus uz tiem sacīja: vai jūs nekad Dieva rakstos neesat lasījuši: tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, tas ir palicis par stūra akmeni; tas ir no Tā Kunga un ir brīnums mūsu acīs? 22.31. Dāv.dz 118.22. Ap.darb 4.41.
43. Tāpēc Es jums saku: “Dieva valstība jums taps atņemta un pagāniem dota, kas nes viņas augļus. 8.11.12. Ap.darb 13.46.
44. Un kas uz šo akmeni kritīs, tas sadauzīsies, bet uz ko tas krīt, to tas satrieks.” Rom 9.32.33. Dan 2.34.35.44.
45. Un kad tie augstie priesteri un farizeji Viņa līdzības dzirdēja, tad tie nomanīja, ka Tas par viņiem runāja.
46. Un meklēdami Viņu tvert, tie bijās no tiem ļaudīm, tāpēc ka tie Viņu cienīja par pravieti. p.26. Lūk 7.16. Jāņ 7.40. Ap.darb 4.21.