Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Mateja. ← 24. nodaļa. →
Par Jeruzālemes izpostīšanu, 1; un pasaules galu, 30.
1. Un no Dieva nama izgājis Jēzus aizgāja. Un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un rādīja Viņam, kā tas Dieva nams uztaisīts. 23.38. Mark 13.1. Mal 3.1. Jāņ 2.20.
2. Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Vai jūs to visu neredzat? Patiesi, Es jums saku, šeit akmens uz akmens netaps pamests, kas netaps nolauzīts.” Lūk 19.44. Hag 2.15.
3. Un Viņam uz Eļļas kalna sēžot, tie mācekļi piegāja (at)sevišķi un sacīja: “Saki mums, kad šīs lietas notiks, un kāda būs Tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” Mark 13.3.
4. Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. Jer 29.8. (Ev.5.6.).
5. Jo tur daudz nāks Manā Vārdā un sacīs: es esmu Kristus, un daudzus pievils. Ap.darb 5.36. 8.9. 21.38.
6. Bet jūs dzirdēsiet karus un karu daudzināšanu. Lūkojiet, nebēdājaties, jo visam tam tā būs notikt, bet tad vēl nav gals. Jer 51.46.
7. Jo tad celsies tauta pret tautu un valsts pret valsti, un tad būs bada laiki un mēris un zemes trīcēšanas dažās vietās. 2Laik 15.5.6.
8. Bet viss tas būs tikai lielo bēdu iesākums.
9. Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs tapsiet ienīdēti no visiem ļaudīm Mana Vārda dēļ. 10.17. Jāņ 16.2.
10. Un tad daudz apgrēcināsies, un viens otru nodos, un viens otru nīdēs.
11. Jo tad daudz viltīgi pravieši celsies un daudz pievils. 7.15. 1Jāņ 4.1.
12. Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība pie daudziem izdzisīs. 2Tes 2.10. Dan 8.23.
13. Bet kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts. 10.22. Lūk 22.28. Parād 2.10.
14. Un šis evaņģēlijs no (Dieva) valstības visā pasaulē taps sludināts visām tautām, un tad nāks gals. 26.13. 10.18.
15. Kad jūs nu redzēsiet izpostīšanas negantību, par ko pravietis Daniēls sacījis, ka tā stāv svētā vietā, (kas to lasa, tas lai to labi apdomā!) Dan 12.11. 9.23.
16. Kas tad ir Jūdu zemē, tie lai bēg kalnos. Dāv.dz 121.1.
17. Un kas ir uz jumta, tas lai nekāpj zemē, kādu lietu no sava nama iznest; Lūk 17.31. 5Moz 22.8.
18. Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas, savas drēbes paņemt.
19. Bet vai tām grūtām un zīdītājām tanī laikā! Lūk 23.29.
20. Bet lūdziet, ka jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā nedz svētā dienā. Ap.darb 1.12.
21. Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam, un kādas arī vairs nebūs. Dan 12.1.
22. Un ja šīs dienas netaptu paīsinātas, tad neviens cilvēks netaptu izglābts; bet izredzēto labad tās dienas taps paīsinātas. p.31.
23. Ja tad kas uz jums sacīs: redzi, še ir Kristus, vai tur; tad neticiet. Lūk 17.21.23.
24. Jo viltīgi kristi un viltīgi pravieši celsies un lielas zīmes un brīnumus darīs, ka arī izredzētie, ja tas varētu būt, uzalošanu taptu pievilti. p.5.11. 5Moz 13.1. 2Tes 2.9.
25. Redziet, Es jums to papriekš esmu sacījis.
26. Tāpēc, kad tie uz jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neejat ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticat. (Ap.darb 21.38.) 1Ķēn 20.30.
27. Jo kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana. Lūk 17.24. Ījab 37.3.
28. Jo kur ir maita, tur arī ērgļi sakrāsies. Lūk 17.37. Habak 1.8. Ījab 39.30.
29. Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule taps aptumšota, un mēnesis nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debess, un debess stiprumi kustināsies. Jes 13.10. 34.4. Ebr 12.26. Parād 6.12.
30. Un tad Tā Cilvēka Dēla zīme rādīsies debesī, un tad visas ciltis virs zemes kauks un redzēs To Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību. 26.64. Parād 1.7.
31. Un Viņš sūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie Viņa izredzētos sakrās no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram. 13.41. 4Moz 10.2. 1Kor 15.52. Parād 8.2. Zaha 2.6. 5Moz 4.32.
32. Mācaties līdzību no vīģes koka: kad jau viņa zaros pumpuri metās, un lapas plaukst, tad jūs zināt, vasaru esam klātu. Augst.dz 2.13.
33. Tā arīdzan, kad jūs visu to redzēsiet, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm. Jēk 5.9.
34. Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis. 12.45. 4Moz 23.9. Lūk 1.23.24.
35. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
36. Bet par to dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, kā vien Mans Tēvs. Mark 13.32. 1Tes 5.1.
37. Bet tā, kā bija Noas dienās, tāpat arī būs Tā Cilvēka Dēla atnākšana. Lūk 17.26. 1Pēt 3.20.
38. Jo itin kā tie tais dienās priekš grēku plūdiem rija un plītēja, precējās un laulībā devās līdz dienai, kad Noa iegāja šķirstā, 1Moz 6.3. 7.7. 2Pēt 3.5.
39. Un tie neņēma vērā, tiekams plūdi nāca un visus aizņēma; tāpat būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
40. Tad divi būs laukā; viens taps pieņemts, otrs atmests. Lūk 17.34.
41. Divas mals dzirnavās, viena taps pieņemta, otra atmesta. 2Moz 11.5.
42. Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.
43. Bet to protiet, kad nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu savā namā ielauzties. Lūk 12.39.
44. Tāpēc arī jūs esiet gatavi, jo tanī stundā, kurā jūs nedomājiet, Tas Cilvēka Dēls nāks.
45. Kurš nu ir tas uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi, tiem maizi dot savā laikā? 25.21. Lūk 12.42. Ebr 3.5.
46. Svētīgs tas kalps, ko kungs pārnācis atradīs tā darām.
47. Patiesi, Es jums saku, ka viņš to iecels pār visām savām mantām. 25.23. 1Moz 39.4.6. Parād 21.7.
48. Bet ja ļaunais kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējās nākt. Māc 8.11.
49. Un iesāks savus darba biedrus sist un ar tiem plītniekiem rīt un plītēt: 1Tes 5.7.
50. Tad tā kalpa kungs nāks tādā dienā, kad šis negaida, un tādā stundā, ko šis nezina,
51. Un to šķels pušu un tam dos algu ar tiem liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. 22.13. 25.30.