Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Mateja. ← 26. nodaļa. →
Jēzus Betanijā svaidīts, 6; ēd ar Saviem mācekļiem Pashā jēru, 17; iestāda svēto vakarēdienu, 26; cīnās Ģetzemanes dārzā, 30; top pārdots, 47; gūstīts, 57; priekš Kajafas tiesas notiesāts, 59; Pēteris aizliedz Jēzu, 60; un apraud savu grēku, 75.
1. Un notikās, kad Jēzus visus šos vārdus bija pabeidzis, tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja:
2. “Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashā, un Tas Cilvēka Dēls kļūs nodots, ka Tas taptu krustā sists.” 20.18.19. Lūk 22.1.
3. Tad sapulcējās augstie priesteri un rakstu mācītāji un ļaužu vecaji augstā priestera namā, kam vārds bija Kajafas. 2.4.21.23. Mark 14.1.
4. Un tie sarunājās, kā tie Jēzu ar viltu dabūtu rokā un nokautu. Jāņ 11.47. Lūk 22.2. 21.37.
5. Bet tie sacīja: “Tikai ne uz svētkiem, lai ļaudīs neceļas dumpis.”
6. Un kad Jēzus bija iekš Betanijas, Sīmaņa, tā spitālīgā, namā, Jāņ 12.1.
7. Tad viena sieva pie Tā piegāja, tai bija akmens trauciņš ar dārgām zālēm, un tā lēja tās uz Viņa galvu, Tam pie galda sēžot. (Lūk 7.37.).
8. Kad tie mācekļi to redzēja, tad tie apskaitās un sacīja: “Kālabad šī izšķērdēšana?
9. Tās zāles varēja dārgi pārdot un izdalīt nabagiem.” 19.21. Lūk 19.8.
10. Bet Jēzus to nomanījis uz tiem sacīja: “Kam jūs šo sievu apgrūtinājiet? Jo tā labu darbu pie Manis darījusi.
11. Jo nabagi ir arvienu pie jums, bet Es neesmu arvienu pie jums. 5Moz 15.11.
12. Jo tās zāles izliedama pār Manu miesu, tā to darījusi tādēļ, ka Man būs tapt apraktam. Mark 16.1.
13. Patiesi, Es jums saku: kur vien visā pasaulē šo prieka vārdu sludinās, tur arī sacīs, ko šī ir darījusi, viņai par piemiņu.” 24.14.
14. Tad viens no tiem divpadsmit, kas tapa saukts Jūdas Iskariots, pie tiem augstiem priesteriem nogājis, Lūk 22.3.
15. Sacīja: “Ko jūs man gribat dot, tad es jums Viņu nodošu?” Tie tam iedeva trīsdesmit sudraba gabalus. Jāņ 11.57. Zaha 11.12. (1Moz 37.28.).
16. Un no tā brīža tas meklēja izdevīgu laiku, ka Viņu nodotu. 1Tim 6.9.10.
17. Bet pirmā neraudzētās maizes dienā tie mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja uz Viņu: “Kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām Pashā jēru ēst?” Mark 14.12.
18. Bet Viņš sacīja: “Ejat pilsētā pie kāda un sakāt tam: Tas Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klātu, Es turēšu pie tevis Pashā ar Saviem mācekļiem.” 21.3.
19. Un mācekļi darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, un sataisīja Pashā jēru.
20. Un kad vakars metās, Viņš apsēdās ar tiem divpadsmit,
21. Un sacīja tiem ēdot: “Patiesi, Es jums saku, viens no jums Mani nodos.” Mark 14.18. Jāņ 13.21.
22. Un tie ļoti noskuma, un ikviens no tiem iesāka uz Viņu sacīt: “Kungs, vai es tas esmu?”
23. Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Tas, kas ar Mani savu roku mērc bļodā, tas Mani nodos. Jāņ 13.18.
24. Tas Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā par Viņu rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, caur ko Tas Cilvēka Dēls top nodots; tam būtu labāki, ka tas cilvēks nemaz nebūtu dzimis.” p.56. 13.7. (Joz 23.14.).
25. Bet Jūdas, kas Viņu nodeva, atbildēja un sacīja: “Vai es tas esmu, Rabbi?” Viņš uz to sacīja: “Tu to saki.”
26. Bet tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, un svētījis pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: “Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.” 14.19. 1Kor 11.23. Jāņ 6.53.
27. Un biķeri ņēma un pateicās, Viņš tiem to deva un sacīja: “Dzeriet visi no tā.
28. Jo šīs ir Manas asinis, jaunās derības asinis, kas par daudziem top izlietas par grēku piedošanu. 20.28. 2Moz 24.8. 3Moz 17.11. Jer 31.31. Zaha 9.11.
29. Bet Es jums saku, ka Es no šā laika vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad Es to ar jums no jauna dzeršu Sava Tēva valstībā.” Lūk 22.18.29.
30. Un pateicības dziesmu nodziedājuši, tie gāja ārā uz Eļļas kalnu. Mark 14.26. Lūk 21.37.
31. Tad Jēzus uz tiem saka: “Jūs visi šai naktī pie Manis apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu un ganāmā pulka avis izklīdīs. 11.6. 26.56. Zaha 13.7.
32. Bet kad Es būšu augšāmcēlies, tad Es jūsu priekšā noiešu uz Galileju.” 28.7.16.
33. Bet Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kad tie arī visi pie Tevis apgrēcinātos, tad tomēr es nemūžam neapgrēcināšos.”
34. Jēzus uz to sacīja: “Patiesi, Es tev saku: šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi.” Lūk 22.34. Jāņ 13.38. Mark 13.35.
35. Pēteris uz Viņu saka: “Jebšu man ar Tevi būtu jāmirst, taču es Tevi negribu aizliegt.” Tāpat arī visi mācekļi sacīja. p.56. Lūk 22.33.
36. Tad Jēzus nāk ar tiem uz vienu muižu ar vārdu Ģetzemane un saka uz tiem mācekļiem: “Sēžaties šeitan, kamēr Es tur noeju un Dievu lūdzu.” Lūk 23.39. Jāņ 18.1.
37. Un Viņš ņēma līdz Pēteri un divus Cebedeja dēlus un iesāka noskumties un baiļoties. 17.1. Ebr 5.7.
38. Tad Viņš uz tiem saka: “Mana dvēsele ir visai noskumusi līdz nāvei; paliekat šeitan un esat ar Mani nomodā.” Jāņ 12.27. 14.30.
39. Un maķenīt pagājis Viņš krita uz Savu vaigu pie zemes, Dievu lūgdams un sacīdams: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris Man iet garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.” 20.22. Jāņ 6.38.
40. Un Viņš nāk pie tiem mācekļiem un atrod tos guļam, un saka uz Pēteri: “Tā tad jūs nespējāt nevienu pašu stundu ar Mani būt nomodā!
41. Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Dāv.dz 40.9. 2Kor 13.4. Ebr 2.14. 4.15.
42. Viņš atkal otru lāgu nogājis, lūdza sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris Man nevar iet garām, ka Es to nedzeru, tad lai notiek Tavs prāts.” Jāņ 18.11.
43. Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas.
44. Un Viņš tos pameta, un atkal nogāja un lūdza Dievu trešu lāgu, tos pašus vārdus sacīdams. 6.7. 2Kor 12.8.
45. Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem, un uz tiem saka: “Guliet nu vēl un dusiet! redzi, tā stunda ir klāt, un Tas Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.
46. Ceļaties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt.” (Jāņ 14.31.).
47. Un Viņam vēl runājot, redzi, tad nāca Jūdas, viens no divpadsmit un līdz ar to liels pulks ar zobeniem un nūjām no augstiem priesteriem un ļaužu vecajiem. 27.27. Jāņ 18.2. Ap.darb 1.16.
48. Bet kas Viņu nodeva, tas tiem bija devis tādu zīmi un sacījis: “Kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstat.”
49. Un tūdaļ viņš pie Jēzus piegāja un sacīja: “Esi sveicināts, Rabbi!” un Viņu skūpstīja. 2Sam 20.9.
50. Bet Jēzus uz to sacīja: “Draugs, kāpēc tu še esi?” Tad tie piegāja un pielika rokas pie Jēzus un To saņēma. 22.12. 20.13. Dāv.dz 55.14.
51. Un redzi, viens no tiem, kas pie Jēzus bija, roku izstiepis, izvilka savu zobenu un cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi. Jāņ 18.10.
52. Tad Jēzus uz to saka: “Bāz savu zobenu savā vietā, jo visi, kas zobenu ņem, tie caur zobenu tiks nomaitāti. 1Moz 9.6. Rom 13.4. Parād 13.10. Zaha 4.6.
53. Jeb vai tev šķiet, ka Es nevarētu tagad Savu Tēvu lūgt, un Viņš Man nevarētu dot vairāk nekā divpadsmit leģionus eņģeļu? Dan 7.10. Mark 5.9.
54. Kā tad tie raksti taptu piepildīti? Jo tam būs tā notikt.” Jāņ 10.18.
55. Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz to pulku: “Kā pie slepkavas jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām, Mani gūstīt. Ikdienas Es pie jums esmu sēdējis un mācījis Dieva namā, un jūs Mani neesat gūstījuši. Jāņ 18.20.
56. Bet viss tas noticis, ka praviešu raksti piepildītos.” Tad visi mācekļi Viņu atstāja un bēga. p.31.54. Ap.darb 13.27. (Jāņ 18.8.).
57. Bet tie Jēzu saņēma un To noveda pie augstā priestera Kajafas, kur rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies. p.3. Mark 14.53. Jāņ 18.13.
58. Bet Pēteris no tālienes Viņam gāja pakaļ līdz augstā priestera namam, un iegājis tas apsēdās pie sulaiņiem, nolūkot to galu. Jāņ 13.24. 21.21.
59. Bet augstie priesteri un vecaji un visa augstā tiesa meklēja viltīgu liecību pret Jēzu, ka Viņu varētu nokaut; Ap.darb 6.13. 1Ķēn 21.10.
60. Un neatrada, un jebšu gan daudz viltīgu liecinieku nāca priekšā, tomēr neatrada nenieka; bet visupēc divi viltīgi liecinieki nāca priekšā Mark 14.56.
61. Un sacīja: “Šis ir sacījis: Es Dieva namu varu noplēst un trijās dienās to uztaisīt.” 27.40. Jāņ 2.19.
62. Un augstais priesteris pacēlās un uz Viņu sacīja: “Vai Tu nekā neatbildi uz to, ko tie pret Tevi liecina?”
63. Bet Jēzus cieta klusu; un tas augstais priesteris atbildēja un uz To sacīja: “Pie Tā dzīvā Dieva es Tevi zvērinu, saki mums: vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?” 22.42. 27.12. 1Ķēn 22.16. 3Moz 5.1.
64. Jēzus uz to saka: “Tu to esi sacījis. Bet Es jums saku: no šī laika jūs redzēsiet To Cilvēka Dēlu sēžam pie Tā Visspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem.” p.25. 16.27. 21.38. Mark 15.2. Dāv.dz 110.1. Dan 7.13.14. Ap.darb 7.55.
65. Tad tas augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: “Viņš Dievu zaimojis: kam mums vēl liecinieku vajag? Redziet, tagad jūs Viņa Dieva zaimošanu esat dzirdējuši. 3Moz 10.6. Jāņ 10.33.
66. Kā jums šķiet?” Bet tie atbildēja un sacīja: “Viņš nāvi pelnījis.” Jāņ 19.7.
67. Tad tie Viņam spļāva vaigā un Viņu pliķēja; bet citi Viņu sita ar dūrēm, 27.30. Jāņ 18.22. Jes 50.6. 4Moz 12.14. 5Moz 25.9.
68. Un sacīja: “Pravietis būdams, saki mums, Kristu, - kurš ir tas, kas Tevi sitis?”
69. Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un viena jauna meita nāca pie viņa un sacīja: “Tu arīdzan biji ar To Jēzu no Galilejas.” Mark 14.66. Jāņ 18.16.
70. Bet viņš liedzās priekš visiem sacīdams: “Es nezinu, ko tu runā.”
71. Un kad viņš priekš vārtiem bija izgājis, cita viņu redzēja un saka uz tiem, kas tur bija: “Šis arīdzan bija pie Tā Jēzus no Nacaretes.” 21.11. Jāņ 18.5.
72. Un viņš atkal liedzās zvērēdams: “Es to Cilvēku nepazīstu.” 16.16.
73. Un par mazu brīdi tie, kas tur stāvēja, piegāja un uz Pēteri sacīja: “Patiesi, tu esi viens no tiem; jo no tavas valodas to var noprast.”
74. Tad viņš iesāka nolādēties un nodievoties: “Es to Cilvēku nepazīstu.” Un tūdaļ gailis dziedāja.
75. Un Pēteris pieminēja Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: “Pirms gailis dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi.” Un ārā izgājis viņš raudāja gauži. p.34.