Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Mateja. ← 4. nodaļa. →
Jēzus no velna kārdināts, 2; dzīvo Kapernaūmā, 12; aicina apustuļus, 18; māca ļaudis un dziedina, 23.
1. Tad Jēzus no Tā Gara tapa aizvests tuksnesī, ka no velna taptu kārdināts. Mark 1.12. Lūk 4.1. Ebr 4.15.
2. Un kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Viņam gribējās ēst. 2Moz 34.28. 5Moz 8.2.3. 1Ķēn 19.8.
3. Un tas kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.” 3.17. 27.40. 1Tes 3.5. 2Kor 11.14.
4. Un Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”” 5Moz 8.3.
5. Tad velns Viņu noveda sev līdz uz to svēto pilsētu un Viņu cēla pašā Dieva nama jumta galā. 27.53. Nehem 11.1.
6. Un uz Viņu sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē! Jo stāv rakstīts: “Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi uz rokām nesīs, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.”” Dāv.dz 91.11.12.
7. Tad Jēzus uz to sacīja: “Atkal stāv rakstīts: “Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt.”” 5Moz 6.16.
8. Atkal velns to veda sev līdz uz ļoti augstu kalnu un Viņam rādīja visas pasaules valstis un viņu godību, Eceh 40.2.
9. Un uz To sacīja: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu zemē mezdamies mani pielūgsi.” Lūk 4.6.7.
10. Tad Jēzus uz to sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: “Tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.”” 16.23. 5Moz 6.13.14. 2Moz 20.5. Parād 22.8.9.
11. Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja. 8.15. Jāņ 1.51. Ebr 1.6. 1Ķēn 19.5.
12. Bet Jēzus dzirdējis, Jāni esam nodotu, atkal gāja uz Galileju. 14.3. Mark 1.14. Lūk 4.14. Jāņ 3.30.
13. Un Nacareti atstājis, Viņš nāca un mājoja Kapernaūmā, jūrmalas pilsētā Zebulona un Naftalis robežās, Lūk 4.16-31. Jāņ 4.43.
14. Ka piepildītos, kas ir runāts caur pravieti Jesaju, kas tā saka: 27.35. Jes 9.1.2.
15. “Zebulona zeme un Naftalis zeme uz jūrmalas pusi, AizJordāne, pagānu Galileja, (Dāv.dz 68.28.).
16. Tie ļaudis, kas tumsībā sēž, redzējuši lielu gaišumu, un tiem, kas sēž nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi.” Lūk 1.79.
17. No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: “Atgriežaties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt nākusi.” 3.2. Mark 1.15.
18. Un staigādams pie Galilejas jūras, Jēzus ieraudzīja divus brāļus, Sīmani, kas nosaukts Pēteris, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā metam, jo tie bija zvejnieki. Mark 1.16. (Lūk 5.2.) Jāņ 1.42.
19. Un Viņš uz tiem sacīja: “Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” 13.47. Eceh 47.10.
20. Un tūdaļ savus tīklus atstājuši, tie Viņam gāja pakaļ. 19.27. 9.9.
21. Un no turienes tālāki gājis, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpam, un Viņš tos sauca. Lūk 5.10. Ap.darb 12.2.
22. Tad tie tūdaļ laivu un savu tēvu atstājuši, Viņam gāja pakaļ.
23. Un Jēzus izstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams priecas mācību no tās valstības un dziedinādams tiem ļaudīm visas slimības un visas vājības. p.17. 9.35.Lūk 4.15.31. Mark 1.15.
24. Un Viņa slava izpaudās pa visu Sīriju, un pie Viņa atnesa visus neveselus, no dažādām sērgām un sāpēm pārņemtus un velna apsēstus un mēnessērdzīgus un melmeņu sērdzīgus, un Viņš tos darīja veselus. 17.15. Mark 6.55. Lūk 6.19.
25. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ no Galilejas un no tām desmit pilsētām un no Jeruzālemes un no Jūdu zemes un no viņpus Jordānes. Lūk 6.17. Mark 5.20.