Saturs

Sv. Jāņa parādīšanas grāmata. 12. nodaļa.

Kristus draudze līdzināta dzemdētājai, 1; Miķeļa karš pret pūķi, 7.

1. Un liela zīme parādījās debesīs: sieva ar sauli apģērbta, un mēnesis apakš viņas kājām, un viņas galvā kronis no divpadsmit zvaigznēm,  15.1. 19.7. (1Moz 37.9.).

2. Un grūta būdama tā brēca bērnu sāpēs un dzemdēšanas mokās.  Jes 26.17. Mih 4.10. 5.2.

3. Un cita zīme parādījās debesīs, un redzi, liels pūķis, sarkans kā uguns, ar septiņām galvām un desmit ragiem, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi.  p.9. 13.1. 17.9. (Eceh 29.3.).

4. Un viņa aste vilka debess zvaigžņu trešo tiesu un tās nometa uz zemi. Un pūķis stājās sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, ka viņš, kad tā dzemdētu, viņas bērnu aprītu.  6.13. 8.9.10.

5. Un viņa dzemdēja bērnu, dēlu, kam visus pagānus būs ganīt ar dzelzs rīksti, un viņas bērns tapa aizrauts pie Dieva un pie Viņa goda krēsla.  2.27. 19.15.

6. Un sieva bēga uz tuksnesi, kur viņai bija no Dieva sataisīta vieta, lai viņa tur taptu uzturēta tūkstoš divsimt un sešdesmit dienas.  11.3. Dāv.dz 55.7.8.

7. Un karš cēlās debesīs. Mihaēls un viņa eņģeļi karoja pret pūķi; un pūķis karoja un viņa eņģeļi,  Dan 10.21. 12.1. 2Pēt 2.4.

8. Un nespēja nenieka, un viņu vieta vairs netika atrasta debesīs.  Ījab 2.1.

9. Un lielais pūķis tika izmests, tā vecā čūska, ko dēvē par velnu un sātanu, kas visu pasauli pieviļ; tas tika nomests uz zemi, un viņa eņģeļi līdz ar viņu tur tika nomesti.  20.2. 1Moz 3.1. Lūk 10.18. 2Kor 11.3.

10. Un es dzirdēju stipru balsi debesīs sakām: tagad pestīšana un spēks un valstība mūsu Dievam, un vara Viņa Kristum ir kļuvusi; jo mūsu brāļu apsūdzētājs ir nomests, kas tos apsūdzēja priekš mūsu Dieva dienām naktīm.  11.15. Ījab 1.9. Rom 8.33.

11. Un tie viņu ir uzvarējuši caur Tā Jēra asinīm un caur savas liecības vārdu, un tie savu dzīvību nav mīlējuši līdz nāvei.  2.7. 10.11. 6.9. 7.14. Jāņ 12.25.

12. Tāpēc priecājaties, jūs debesis, un kas tur dzīvo! Ak vai, tiem, kas zemes un jūras virsū dzīvo; jo velns pie jums ir nonācis ar lielām dusmām, zinādams, ka tam ir maz laika.  8.13. 11.10. 13.7. 18.20. (Dāv.dz 96.11.).

13. Un kad pūķis redzēja, ka viņš bija nomests uz zemi, tad viņš vajāja sievu, kas dēlu bija dzemdējusi.  p.4. 1Moz 3.15.

14. Un sievai divi liela ērgļa spārni tapa doti, ka tā uz tuksnesi skrietu savā vietā, kur viņa top uzturēta laiku un laikus un puslaiku, nost no čūskas vaiga.  p.6. 2Moz 19.4. Jes 40.31. (Jes 8.20. Eceh 17.3.7. 47.9.) Dan 12.7. (Parād 12.14.).

15. Un čūska no savas mutes izlaida ūdeni tā kā upi sievai pakaļ, lai viņu caur upi aizrautu.  (17.15.) Dāv.dz 124.2-5. Jes 8.7.

16. Un zeme nāca sievai palīgā, un zeme atvēra savu muti un aprija upi, ko pūķis no savas mutes izlaida.  4Moz 16.32.

17. Un pūķis iedusmojās pret sievu un nogāja karot ar tiem, kas atlikušies no viņas dzimuma, kas Dieva baušļus tur, un kam ir Jēzus Kristus liecība.  14.12. 19.10. 1Moz 3.15.