Sv. Jāņa parādīšanas grāmata. ← 16. nodaļa. →
Septiņas mocības no dusmības kausiem.
1. Un es dzirdēju stipru balsi no Dieva nama sakām uz septiņiem eņģeļiem: ejat un izlejat Dieva dusmības kausus uz zemi. 15.5-7.
2. Un pirmais nogāja un izlēja savu kausu uz zemi, un tur ļauns un nikns augonis piemetās cilvēkiem, kam zvēra zīme bija, un kas viņa bildi pielūdza. 13.15. 2Moz 9.9.
3. Un otrais eņģelis savu kausu izlēja jūrā, un tā palika par asinīm, kā no miruša, un ikviena dzīva dvaša jūrā nomira. 8.8.9. 2Moz 7.17.
4. Un trešais eņģelis izlēja savu kausu upēs un ūdeņu avotos, un tie palika par asinīm.
5. Un es dzirdēju ūdeņu eņģeli sakām: Kungs, kas ir un kas bijis, Tu esi taisns un svēts, ka Tu tā esi tiesājis. 1.8. 15.3.18. 19.2.
6. Jo tie svēto un praviešu asinis ir izlējuši; tāpēc Tu tiem arīdzan asinis esi devis dzert, jo tie to pelnījuši. 3.4. 18.6.7.24. Dāv.dz 79.2.3.
7. Un es dzirdēju citu no altāra sakām: tiešām, Kungs Dievs, visu Valdītājs, patiesīgas un taisnas ir Tavas tiesas. 6.9.10. 19.2.
8. Un ceturtais eņģelis izlēja savu kausu uz sauli, un viņam tapa dots, cilvēkus dedzināt ar uguni.
9. Un cilvēki tapa dedzināti ar lielu karstumu un zaimoja Tā Dieva vārdu, kam vara ir pār šīm mocībām. Bet tie neatgriezās no grēkiem, Viņam dot godu. 2.21. 9.20.21. 13.6. Jes 8.21. 9.13. Jer 5.3.
10. Un piektais eņģelis savu kausu izlēja uz zvēra goda krēslu, un viņa valsts tapa aptumšota, un tie no sāpēm sakoda savas mēles, 13.2. 2Moz 10.22.
11. Un zaimoja To Dievu debesīs savu sāpju dēļ un savu augoņu dēļ, un neatgriezās no saviem darbiem. p.2.9.
12. Un sestais eņģelis savu kausu izlēja uz lielo Eifrates upi, un viņas ūdens izsīka, ka taptu sataisīts ceļš ķēniņiem no saules lēkšanas puses. 9.14. Jes 11.15.10. 44.27.
13. Un es redzēju no pūķa mutes un no zvēra mutes un no viltīgā pravieša mutes nākam trīs nešķīstus garus, vardēm līdzīgus. 12.17. 13.11.15. 19.20. 2Moz 8.6.
14. Jo tie ir velnu gari, kas dara zīmes un iziet pie visas pasaules ķēniņiem, tos sapulcināt uz karu, Dieva, Tā Visuvarenā, lielajā dienā. 13.13. 17.2.14. 19.19. 1Ķēn 22.22. (1Tim 4.1.).
15. “Redzi, Es nāku kā zaglis: svētīgs, kas nomodā un savas drēbes sarga, ka tas nestaigā pliks un viņa kauns netop redzēts.” 3.3.4.18. 2Kor 5.3.
16. Un viņš tos sapulcināja uz vietu, kas ebrejiski top saukta Armagedon. 14.4. Joēl 3.7.17. Zaha 12.11.
17. Un septītais eņģelis savu kausu izlēja gaisā, un stipra balss nāca no debess nama, no goda krēsla, sacīdama: “Ir noticis!” 4.2. 15.5. 21.6.
18. Un balsis un pērkoni un zibeņi cēlās. Un tad notika liela zemes trīcēšana, kāda vēl nav notikusi, kamēr cilvēki virs zemes bijuši, tāda un tik liela zemes trīcēšana. 8.5. Dan 12.1.
19. Un lielā pilsēta dalījās trijās daļās, un pagānu pilsētas sagruva. Un lielā Bābele tapa pieminēta Dieva priekšā, ka tai taptu dots Viņa dusmības un bardzības vīna biķeris. 11.13. 14.10. 17.5. Jes 30.25. 51.22.23.
20. Un visas salas bēga, un kalni netapa atrasti. 6.14. 20.11.
21. Un liela krusa, triju podu smaga, krita no debesīm uz cilvēkiem, un cilvēki zaimoja Dievu mocības dēļ caur krusu, jo viņas mocība ir varen liela. p.11. 11.19. 2Moz 9.18. Ījab 38.22.23.