Sv. Jāņa parādīšanas grāmata. ← 6. nodaļa. →
Sešu zieģeļu atdarīšana.
1. Un es redzēju, ka Tas Jērs vienu no zieģeļiem atdarīja, un dzirdēju vienu no četriem dzīviem sakām kā ar pērkona balsi: nāc un lūko! 4.5.6. 5.1-5. 10.3. 14.2. Jāņ 1.39.
2. Un es redzēju, un raugi, tur bija balts zirgs, un kas uz tā sēdēja, tam bija stops; un tam kronis tapa dots, un viņš izgāja uzvarēdams, un lai uzvarētu. 19.11-16. Zaha 6.3. Habak 3.8.9.
3. Un kad Viņš otru zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju otru dzīvo sakām: nāc un lūko! 4.7.
4. Un tur izgāja otrs, sarkans zirgs, un tam, kas uz tā sēdēja, tapa dots, mieru atņemt no zemes, un ka tie cits citu nokautu savā starpā, un tam tapa dots liels zobens. Zaha 1.8. 6.2.
5. Un kad Viņš trešo zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju trešo dzīvo sakām: nāc un lūko! Un es redzēju, un raugi, melns zirgs, un tam, kas uz tā sēdēja, bija svari rokā. Eceh 4.16. 5.1. Zaha 6.2.
6. Un es dzirdēju balsi to četru dzīvo vidū sakām: viens mērs kviešu par sudraba gabalu un trīs mēri miežu par sudraba gabalu un eļļu un vīnu nesamaitā. 9.4. Jes 3.1.
7. Un kad Viņš ceturto zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju ceturtā dzīvā balsi sakām: nāc un lūko!
8. Un es redzēju un raugi, pelēks zirgs, un kas uz tā sēdēja, tam bija vārds: nāve; un elle tai gāja pakaļ; un tiem vara tapa dota, ceturto pasaules tiesu nokaut ar zobenu un ar badu un ar mēri un caur zemes zvēriem. 20.13.14. Jer 15.2.3. Eceh 14.21.
9. Un kad Tas piekto zieģeli atdarīja, tad es redzēju apakš kvēpināmā altāra to dvēseles, kas bija nokauti Dieva vārda dēļ un liecības dēļ, kas tiem bija. 1.0. 8.3. 19.10. 20.4. Ebr 8.5. 9.24.
10. Un tie sauca ar stipru balsi sacīdami: cik ilgi, ak svētais un patiesīgais Valdītājs, Tu nesodi un neatriebi mūsu asinis pie tiem, kas virs zemes dzīvo? 3.7. 18.24. 19.2. 1Moz 4.10. Dāv.dz 79.10. Lūk 11.50.51.
11. Un garas baltas drēbes ikvienam tapa dotas, un tiem tapa sacīts, lai tie vēl mazu laiku dus, tiekams viņu darba biedru un viņu brāļu skaits būs pilns, kas taps nokauti, tā kā viņi. 3.5. 11.7. (20.3. Ebr 11.40.).
12. Un es redzēju, kad Viņš sesto zieģeli atdarīja, tad cēlās liela zemes trīcēšana, un saule tapa tumša kā rupjš maiss, un mēnesis tapa kā asinis. 16.18. Jes 13.10.13. 50.3. Joēl 2.10. 3.4.
13. Un debess zvaigznes krita uz zemi, kā vīģes koks savas neienākušās vīģes nomet, kratīts no liela vēja. Jes 34.4. Mark 13.25.
14. Un debess aizgāja kā satīta grāmata, un visi kalni un salas tapa kustinātas no savām vietām, 16.20. Ījab 9.5.6. Jes 34.4.
15. Un ķēniņi virs zemes un lielie kungi un bagātie un virsnieki un varenie un visi kalpi un visi svabadie paslēpās alās un kalnu dobumos, Jes 2.10.19.21. 24.21.
16. Un sacīja uz kalniem un klintīm: krītiet pār mums un apslēpiet mūs no Tā vaiga, kas sēž uz goda krēsla, un no Tā Jēra dusmības. 9.6.13. Lūk 23.30.
17. Jo Viņa dusmības lielā diena ir atnākusi, - un kas var pastāvēt? 11.17.18. Dāv.dz 76.8. Nak 1.8.