Sv. Jāņa parādīšanas grāmata. ← 9. nodaļa. →
Piektā un sestā bazūnēšana.
1. Un piektais eņģelis bazūnēja. Un es redzēju zvaigzni, kritušu no debess uz zemi, un tam tapa dota bezdibeņa akas atslēga. p.11. 8.10. 17.8. 20.1.
2. Un tas atvēra bezdibeņa aku. Un dūmi uzkāpa no akas, kā liela cepļa dūmi. Un saule tapa aptumšota un gaiss no akas dūmiem. 8.12. Joēl 2.2.10.
3. Un no dūmiem siseņi nāca uz zemi, un tiem vara tapa dota, tā kā skorpioniem vara ir virs zemes. 2Moz 10.4. 5Moz 8.15.
4. Un tiem tapa sacīts, lai tie nemaitātu zemes zāli nedz zaļumu, nedz kādu koku, bet vien cilvēkus, kam Dieva zieģelis nav pie viņu pierēm. 6.6. 7.3.
5. Un viņiem tapa dots, ka tie tos nenokautu, bet mocītu piecus mēnešus; un viņu mocīšana bija tā kā skorpiona mocīšana, kad tas cilvēkam ir iedzēlis. p.10.
6. Un tanīs dienās cilvēki nāvi meklēs un to neatradīs, un tie kāros mirt, bet nāve no viņiem bēgs. 6.16. Ījab 3.21. Jer 8.3.
7. Un tie siseņi bija līdzīgi zirgiem, kas ir sataisīti uz karu, un uz viņu galvām bija kā kroņi, zeltam līdzīgi, un viņu vaigi kā cilvēku vaigi. Joēl 2.4.5.
8. Un tiem bija mati kā sievu mati, un viņu zobi bija kā lauvu zobi. Joēl 1.6.
9. Un tiem bija bruņas kā dzelzs bruņas, un viņu spārnu troksnis tā kā ratu troksnis, kad daudz zirgi skrien karā. Jer 47.3. Joēl 2.5.
10. Un tiem bija astes skorpioniem līdzīgas, un viņu astēs bija dzeloņi, un viņiem bija vara, cilvēkus maitāt piecus mēnešus. p.5.
11. Un pār tiem bija ķēniņš, bezdibeņa eņģelis, viņa vārds bija ebrejiski: Abadon, un Grieķu valodā: Apollion. p.1. (Ījab 28.32. Sak 15.11. 30.27.).
12. Tas viens “vai” ir pagājis; redzi, vēl nāk divi “vai” pēc tam. 11.14.
13. Un sestais eņģelis bazūnēja, un es dzirdēju vienu balsi no zelta altāra četriem stūriem, kas bija Dieva priekšā, 8.3. 11.19. 2Moz 30.2.
14. Sakām uz sesto eņģeli, kam bazūne bija: atraisi četrus eņģeļus, kas ir saistīti pie lielās Eifrates upes. 7.1. 6.12.
15. Un četri eņģeļi tapa atraisīti, kas bija gatavi uz to stundu un dienu un mēnesi un gadu, ka tie cilvēku trešo tiesu nokautu. 8.7-12.
16. Un kara jātnieku skaits bija divdesmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši. Un es dzirdēju viņu skaitu. 5.11. 7.4.
17. Un tā es redzēju zirgus parādīšanā un tos, kas uz tiem sēdēja: tiem bija ugunīgas un tumši zilas un sēram līdzīgas bruņas; un zirgu galvas bija kā lauvu galvas, un no viņu mutēm izgāja uguns un dūmi un sērs. (Ījab 41.10.).
18. Caur šiem trim cilvēku trešā tiesa tapa nokauta, caur uguni un caur dūmiem un caur sēru, kas no viņu mutēm izgāja.
19. Jo viņu vara stāvēja viņu mutē un viņu astēs; jo viņu astes bija čūskām līdzīgas; tām bija galvas, un ar tām tie maitāja.
20. Un atlikušie cilvēki, kas nav nokauti caur šīm mocībām, tomēr nav atgriezušies no savu roku darbiem, ka tie nebūtu (vairs) pielūguši velnus un zelta un sudraba un vara un akmens un koka elkus, kas nevar redzēt, nedz dzirdēt, nedz staigāt; 16.9.11. 1Kor 10.20. Dāv.dz 115.4-7.
21. Un tie nav atgriezušies no savām slepkavībām, nedz no savām burvestībām, nedz no savas maucības, nedz no savām zādzībām. 17.2.5. 18.23.