Salamana sakāmie vārdi. ← 1. nodaļa. →
Neklausi kārdinātājiem. Neapsmej gudrību.
1. Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi, 1Ķēn 2.12. 3.12. 4.32.
2. Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu, 1.8.
3. Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4. Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts. Dāv.dz 19.8.
5. Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6. Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus. 1Ķēn 10.1. Māc 12.11.
7. Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina. 9.10.
8. Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību; 3.11. 4.1.13. 6.20.
9. Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam. 3.3.22. 4.8.9.
10. Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi! 4.14. 16.29.
11. Kad tie saka: “Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu! 12.6.
12. Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. Dāv.dz 28.1. 55.16.
13. Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu. Nak 2.13.
14. Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.”
15. Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16. Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet. Jes 59.7. Rom 3.15.
17. Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti! Ījab 40.19.
18. Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19. Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību. 15.27. 1Tim 6.9.10.
20. Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21. Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu: 8.1.
22. Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu? 4.32. Dāv.dz 1.1.
23. Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24. Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa, Jes 65.2.12. Jer 7.13.
25. Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26. Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies, 3.34. 5Moz 28.63. Dāv.dz 2.4.
27. Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies. 10.24.
28. Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs, Jes 59.2. Jer 11.11. Eceh 8.18. Mih 3.4.
29. Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši. 1.25. 5Moz 30.19.
30. Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31. Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem. Jes 3.10.11.
32. Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33. Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies. Jes 1.19. 32.18.