Salamana sakāmie vārdi. ← 22. nodaļa. →

Kas vēju sēj, tas vētru pļaus.

1. Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.  Māc 7.1.

2. Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.  14.31. 29.13. Ījab 31.19.

3. Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.  27.12.

4. Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.  15.33.

5. Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.  4Moz 33.55. 1Tim 6.9.

6. Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.  20.11.

7. Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.  18.23.

8. Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.  Ījab 4.8. Jer 4.3. Gal 6.7.

9. Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.  11.25. Jes 58.7.10.

10. Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.  26.26. 1Moz 21.9.10.

11. Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.

12. Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus Viņš izdeldē.

13. Slinkais saka: “Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!”  26.13.

14. Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.  23.27.

15. Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.  23.13. 1Moz 8.21.

16. Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.  22.22.

17. Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.  2.2. 4.20.

18. Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.

19. Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!  Dāv.dz 71.5.7. Jer 17.7. Ebr 3.7.

20. Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,

21. Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.  25.13. Lūk 1.4.

22. Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;  14.31. 5Moz 16.18. Ījab 5.4.

23. Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.  23.11. Dāv.dz 35.1.3.

24. Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,  15.18. 29.22.

25. Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.

26. Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;  17.18.

27. Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.  20.16.

28. Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.  23.10.

29. Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.  21.5. 1Ķēn 10.8.