Salamana sakāmie vārdi. ← 25. nodaļa. →
Dažādas mācības.
1. Šie arīdzan ir Salamana sakāmie vārdi, ko Hizkijas, Jūda ķēniņa, vīri ir sakrājuši. 10.1. 24.23. 2Ķēn 18.1. 19.2.
2. Dieva gods ir, kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods ir, kādu lietu izdibināt. 5Moz 29.29. Māc 8.17. 12.9.
3. Debess ir augsta, un zeme dziļa, un ķēniņu sirds neizdibinājama. 20.5.
4. Atšķir sārņus no sudraba, tad tiek kausētājam trauks; 17.3. 2Moz 2.21.
5. Atšķir bezdievīgo nost no ķēniņa, tad viņa goda krēsls ar taisnību top stiprināts. 16.12. 20.28.
6. Nelielies ķēniņa priekšā un nestājies lielu kungu vietā.
7. Jo tas ir labāki, ka tev saka: “Virzies augšup!” nekā ka tevi pazemo vareno priekšā, ko tavas acis redz. Lūk 14.8. Est 1.14.
8. Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānījis.
9. Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāko un neatklāj cita noslēpumu, 20.19. Mat 18.15.
10. Ka tevi nerāj, kas to dzird, un tavam kaunam nav gala.
11. Vārds īstenā laikā runāts ir zelta āboli sudraba traukos. 15.23.
12. Gudrs pamācītājs paklausīgām ausīm ir zelta gredzens un zelta ķēdes.
13. Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli. 13.17. 26.6.
14. Kas ar dāvanām lielās melodams, ir kā mākoņi un vējš bez lietus. Māc 11.3. 2Pēt 2.17.
15. Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus. 15.1.4.
16. Medu atradis, ēd savu tiesu, ka tu pārēdies to neizvem. 25.4.
17. Reti vien cel savu kāju tuvākā namā, ka viņš tevis neapnīkst un tevis neienīst. 27.14.
18. Kas pret savu tuvāko dod nepatiesu liecību, ir kā veseris un zobens un asa bulta. Dāv.dz 52.4. 64.4.
19. Uz neuzticamu paļauties bēdu dienā ir izlūzis zobs un kliba kāja.
20. Kas noskumušai sirdij dziesmas dzied, ir kā kad drēbes novelk ziemas laikā un kā etiķis uz sāls. Rom 12.15.
21. Kad tavs ienaidnieks izsalcis, ēdini viņu ar maizi, un kad izslāpis, dzirdini viņu ar ūdeni; 2Ķēn 6.22. Rom 12.20.
22. Jo tā tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atmaksās.
23. Ziemelis dzemdē lietu, un glūnētāja mēle skābu ģīmi. 25.9.
24. Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu. 21.9.
25. Laba ziņa no tālas zemes ir dzestrs ūdens izslāpušai dvēselei.
26. Taisnais, kas bezdievīga priekšā lokās, ir sajukusi aka un sajaukts avots. 10.11.
27. Daudz medus ēst nav labi, un savu paša godu meklēt nav gods. 24.13. 25.16.
28. Kas prātu nemāk valdīt, ir izlauzta pilsēta bez mūriem. 16.32. 29.11. 1Kor 14.32.