Salamana sakāmie vārdi. ← 27. nodaļa. →

Dažādas mācības.

1. Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.  Lūk 12.19. Jēk 4.13.

2. Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.  2Kor 3.1. 10.12.18.

3. Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.

4. Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!

5. Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.  28.23. Gal 2.11.

6. Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.  Dāv.dz 141.5.

7. Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.  Eceh 34.18.

8. Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.

9. Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.  17.17.

10. Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.  18.24.

11. Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.  15.20. Mat 11.16.

12. Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.  22.3.

13. “Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.”  20.16. 22.26.

14. Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.  25.17.

15. Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.  19.13.

16. Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.  30.4.

17. Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.

18. Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.  1Ķēn 4.25.

19. Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.

20. Elle un bezdibenis nav pildāmi, tāpat cilvēka acis nav pildāmas.  15.11. 30.16. Māc 1.8. 1Jāņ 2.16.

21. Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.  12.8. 17.3. 28.4.

22. Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.

23. Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,  24.27. Rom 12.7.

24. Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.

25. (Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,  Dāv.dz 147.8.

26. Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,  31.16. Ījab 31.20.

27. Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.  31.15.