29. nodaļa. Salamana sakāmie vārdi.

Rīkste pārmāca un dara gudru.

1. Vīrs, kas pārmācīts, tomēr ciets, taps piepeši salauzts, un nebūs, kas dziedina. 13.18. 15.10. 28.14.

2. Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājās; bet kad bezdievīgais valda, tad ļaudis nopūšās. 11.10. 28.12.28.

3. Kas gudrību mīļo, iepriecina savu tēvu; bet kas ar maukām pinās, tas izplītē savu mantu. 10.1. 28.10.

4. Caur tiesu un taisnību ķēniņš dara valsti pastāvam; bet kas dāvanas plēš, tas to izposta. Jes 32.7.8.

5. Kas otram mīksti pieglaužas, met tīklu viņa soļiem. 26.27.

6. Bezdievīgais savaldzinājās savos grēkos, bet taisnais priecājās un līksmojās. Dāv.dz 9.17.

7. Taisnais ņem vērā nabaga žēlošanos; bezdievīgais par to nemaz nebēdā. 28.16.

8. Kam viss tik smiekls, sakurina pilsētu; bet gudrie apslāpē kaislību. 11.11.12. 26.21.

9. Gudrs ar ģeķi pie tiesas, tad skaistās, tad smejas, galā netiek. Mat 11.17.

10. Asins vīri ienīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējās par viņa dvēseli.

11. Ģeķis izkrata visu savu padomu, bet gudrs vīrs to patur pie sevis. 12.16. 14.29.33. 25.28.

12. Kungs, kas uz meliem klausa, tam visi kalpi blēži. 17.4.

13. Nabagi un mantas plēsēji sastop viens otru; abiem Tas Kungs dod acu gaismu. 22.2. Ījab 31.15. Dāv.dz 13.4.

14. Ķēniņš, kas nabagiem nes taisnu tiesu, tā goda krēsls pastāvēs mūžīgi. 20.28.

15. Rīkste un pārmācība dod gudrību; bet bērns savā vaļā dara mātei kaunu. 10.1. 22.15.

16. Kur bezdievīgie iet vairumā, tur vairojās grēki; bet taisnie redzēs viņu krišanu. Dāv.dz 37.36.

17. Pārmāci savu dēlu, tad tev būs prieks no viņa un tavai dvēselei līksmība. 19.18.

18. Kur Dieva mācības nav, tur ļaudis nevaldāmi; bet svētīgs, kas mācību sargā. 2Moz 32.25. Jes 8.20.

19. Kalps ar vārdiem nav mācams; lai gan labi prot, taču neklausa,

20. Kad tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad no muļķa vairāk cerības nekā no tāda. 26.12. Jēk 1.19.

21. Kad kalpu no pirmā gala izlutina, tad pēcgalā grib būt par pašu dēlu.

22. Ātrs cilvēks saceļ bāršanos, un sirdīgs vīrs padara daudz grēku. 15.18. Jēk 1.20.

23. Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgs gars panāks godu. 11.2. Mat 23.12. 1Pēt 5.5.

24. Kas ar zagli dalās, tas ienīst savu dvēseli; viņš dzird Dieva lāstus un nepierāda. 19.3. 3Moz 5.1. Dāv.dz 50.18.

25. Priekš cilvēkiem drebēt ieved valgos; bet kas uz To Kungu paļaujas, ir drošā vietā.

26. Daudzi meklē valdnieka vaigu; bet no Tā Kunga nāk katram tā tiesa. 19.6.

27. Netaisnais riebj taisniem, un kas bezvainīgs savā ceļā, riebj bezdievīgam.