Saturs

Salamana sakāmie vārdi. 31. nodaļa.

Lemuēļa vārdi. Tikušas sievas slava.

1. Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.  30.1.

2. Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.  4.3.

3. Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.  5Moz 17.17. 1Ķēn 11.1.

4. Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,

5. Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.

6. Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:

7. Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.

8. Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.  Dāv.dz 58.2.

9. Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.  Ījab 29.12.

10. Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.  12.4. 18.22. (19.14.).

11. Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.

12. Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.

13. Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.

14. Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.

15. Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.  27.27.

16. To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.

17. Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.

18. Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.

19. Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.

20. Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.

21. Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.

22. Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.  Parād 18.12.

23. Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.  Ījab 29.7.

24. Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.

25. Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.

26. Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.

27. Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.  2Tes 3.10.

28. Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:

29. Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!

30. Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!

31. Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!  81.23.