Salamana sakāmie vārdi. ← 9. nodaļa. →

Gudrība aicina, un ģeķība tāpat.

1. Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;  1Ķēn 7.15.

2. Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;  Mat 22.4.

3. Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:  9.14. Dāv.dz 68.12. Lūk 11.49.

4. “Kas nejēga, lai griežas šurp!” kas neprātīgs, uz to viņa saka:  8.5.

5. “Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.  4.17.

6. Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!”

7. Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.

8. Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.  15.12. 19.25. 23.9.

9. Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.  Mat 25.29.

10. Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.  1.7. 30.3. Ījab 28.28.

11. Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.  3.2.16.

12. Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.  Ījab 22.2. Gal 6.5.

13. Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka  7.11.

14. Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,  9.3.

15. Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās.

16. Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:  9.4.

17. “Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!”  5.15.16. 9.5. 20.17.

18. Bet tas nemana, ka tur miroņi, un elles dziļumos viņas viesi!  7.27.