Pravietis Zaharija. ← 11. nodaļa. →
Tas labais gans ar tiem diviem zižļiem.
1. Atdari savas durvis, Libānus, lai uguns aprij tavus ciedru kokus. Jer 22.6.
2. Kauciet, priedes, ka ciedru koki krituši un varenie postīti. Kauciet, Basanas ozoli, ka tas biezais mežs gāzies. Jes 2.13. 14.8.
3. Tur ir ganu kaukšanas balss, tāpēc ka viņu godība postīta; jaunu lauvu rūkšanas balss, tāpēc ka Jordānes greznība postīta. - Jer 12.5. 25.34. Nak 2.12.
4. Tā saka Tas Kungs, mans Dievs: gani šās kaujamās avis. Rom 8.36.
5. Jo tie, kam tās pieder, tās nokauj un to netur par noziegumu, un ikviens no viņu pārdevējiem saka: slavēts lai ir Tas Kungs, ka esmu bagāts tapis, un viņu gani tās netaupa. Ap.darb 20.29.
6. Tiešām, šās zemes iedzīvotājus Es vairs netaupīšu, saka Tas Kungs: bet redzi, Es cilvēkus nodošu ikvienu viņa tuvākā rokā un viņa ķēniņa rokā, ka tiem šo zemi būs sagrauzt, un Es tos negribu izpestīt no viņu rokas. p.9. 8.10. Jer 13.14.
7. Un es ganīju šās kaujamās avis, un tā arī tās nabaga avis, un es sev ņēmu divus zižļus, to vienu es nosaucu Laipnību, un to otru Saites, un ganīju tās avis. p.11.
8. Un es izdeldēju trīs ganus vienā mēnesī; jo mana dvēsele tos bija apnikusi, un arī viņu dvēselei es biju riebīgs.
9. Un es sacīju: es jūs vairs neganīšu; kas mirst, lai mirst, kas zūd, lai zūd, un kas atliek, tas lai aprij cits cita miesu. Jes 9.19-21. Jer 9.4. 15.2.
10. Un es ņēmu savu zizli, Laipnību, un to salauzu un iznīcināju savu derību, ko biju derējis ar visām tautām.
11. Un tā tai dienā tapa iznīcināta. Tad tās nabaga avis, kas mani lika vērā, atzina, ka tas bija Tā Kunga vārds. p.7.
12. Un es uz tiem sacīju: ja jums patīk, tad dodat man savu algu, bet ja ne, tad lai paliek. Un tie nosvēra manu algu, trīsdesmit sudraba gabalus. 2Moz 21.32. Mat 26.15.
13. Un Tas Kungs uz mani sacīja: nomet to podniekam, to dārgo algu, cik dārgu tie Mani turējuši. Un es ņēmu tos trīsdesmit sudraba gabalus un tos nometu Tā Kunga namā podniekam. Jer 19.2.12. Mat 27.7.-10.
14. Tad es salauzu savu otru zizli, Saites, un iznīcināju brālību starp Jūdu un Israēli. p.7.
15. Un Tas Kungs uz mani sacīja: ņem atkal ģeķīgā gana rīkus.
16. Jo redzi, Es celšu ganu zemē, kas neņem vērā bojā ejošo, nemeklē noklīdušo un nedziedina satriekto un neapkopj neveselo, bet kas ēd treknā gaļu un salauž viņu nagus. Jer 23.1. Eceh 34.3.
17. Ak vai, tam nelieša ganam, kas atstāj ganāmo pulku! Zobens pār viņa elkoni un pār viņa labo aci! Viņa elkonis kaltin lai sakalst un viņa labā acs lai pavisam izdziest! 14.12. 1Sam 2.31. 11.2.