Grāmata Ebrejiem. ← 2. nodaļa. →

Kristus mācību nebūs nicināt, 1; Kristus ir ķēniņš, 5; un augsts priesteris, 17.

1. Tāpēc mums būs jo vairāk vērā ņemt vārdu, ko esam dzirdējuši, ka jel netopam aizrauti pazušanā.  4.1.2.

2. Jo ja vārds, kas caur eņģeļiem runāts, ir bijis stiprs, un ikkatra pārkāpšana un neklausīšana ir dabūjusi savu taisno atmaksu;  10.28. Ap.darb 7.53. Gal 3.19.

3. Kā tad mēs izbēgsim par tādu pestīšanu nebēdādami? Tā papriekš ir sludināta caur To Kungu un mums apstiprināta no tiem, kas to dzirdējuši;  1.10. 7.14. 10.29. 12.25. Mat 5.3. Lūk 1.2. Efe 2.17. 1Jāņ 1.1.

4. Tai Dievs ir liecību devis ar zīmēm un brīnumiem un dažādiem spēkiem un ar Tā Svētā Gara izdalīšanām pēc Sava prāta.  Mark 16.20. Ap.darb 14.3. Rom 15.19. 1Kor 12.4.11.

5. Jo ne eņģeļiem Viņš ir padevis nākamo pasauli, par ko mēs runājam.  1.10-12.14. 6.5. Dāv.dz 8.4. 2Pēt 3.13.

6. Bet viens kādā vietā ir apliecinājis sacīdams: kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Jeb cilvēka dēls, ka Tu viņu piemeklē?  Dāv.dz 8.5.

7. Īsu laiku Tu viņu esi darījis mazāku nekā eņģeļus, ar godu un slavu Tu viņu esi kronējis un viņu iecēlis pār Savu roku darbiem;  (Lūk 22.43.).

8. Visas lietas Tu esi licis apakš viņa kājām. Jo kad Tas viņam visas lietas padevis, tad Tas neko nav atstājis, kas viņam nebūtu padots; bet tagad mēs vēl neredzam, ka viņam visas lietas padotas.  1.2. Mat 28.18. Rom 8.19. 1Kor 15.27. Kol 3.3.4.

9. Bet mēs redzam Jēzu nāves ciešanas dēļ ar godu un slavu kronētu, kas īsu laiku mazāks tapis nekā eņģeļi, lai Viņš caur Dieva žēlastību par visiem nāvi baudītu.  5.7. Jāņ 8.52.

10. Jo Tam, kā dēļ visas lietas ir un caur ko visas lietas ir, kas daudz bērnus uz godību vada, Tam pienācās Viņu, pestīšanas vadoni, caur ciešanām pilnīgu darīt.  5.8.9. 7.26. Mih 2.13. Ap.darb 3.15. 5.31. Rom 11.36.

11. Jo tāpat Tas, kas svētī, kā tie, kas top svētīti, visi ir no viena; tādēļ Viņš nekaunas, tos saukt par brāļiem,  p.14.16. (11.16.) Mark 3.34. Lūk 3.38. Jāņ 17.19. 20.17.

12. Sacīdams: Es Tavu vārdu sludināšu Saviem brāļiem, draudzes vidū Es Tev pateicības dziesmas dziedāšu.  Dāv.dz 22.23. Rom 8.29.

13. Un atkal: Es Savu cerību likšu uz Viņu. Un atkal: redzi, Es un bērni, ko Dievs Man ir devis.  (Dāv.dz 18.3.) Jes 8.17.18.

14. Kad nu bērni miesas un asinis dabūjuši, tad arī Viņš to pašu it līdzīgi ir dabūjis, ka Viņš caur nāvi iznīcinātu to, kam bija nāves vara, tas ir velnu,  p.10. 1Moz 2.17. 3.15. Jes 49.24. Jāņ 8.44. 12.31. Rom 8.3. 2Tim 1.10.

15. Un atsvabinātu visus tos, kas caur nāves bailēm cauru mūžu bija padoti kalpošanai.  9.14. Lūk 1.74. Gal 4.1-5.

16. Jo Viņš taču nepieņem eņģeļus, bet Ābrahāma dzimumu Viņš pieņem.  p.5. Rom 4.16.

17. Tāpēc Viņam vajadzēja visās lietās brāļiem palikt līdzīgam, lai sirds žēlīgs taptu un uzticīgs augsts priesteris Dieva priekšā, ļaužu grēkus salīdzināt.  3.2. 4.15. 5.1. Filip 2.7.

18. Jo caur to, ka Pats ir cietis un kārdināts, Viņš tiem, kas top kārdināti, var palīdzēt.  4.15.16.