Saturs

Grāmata Ebrejiem. 4. nodaļa.

Dieva bērnu dusēšana, 1; Dieva vārda spēks, 12.

1. Tad nu lai bīstamies, ka jel tā apsolīšana, Viņa dusēšanā ieiet, netop aizkavēta un neviens no jums netop ieraudzīts tāds, kas būtu palicis to nesasniedzis.  p.6. 12,15.

2. Jo arī mums tas evaņģēlijs ir pasludināts, tā kā viņiem; bet tas sludināšanas vārds tiem nekā nepalīdzēja, tāpēc ka tas nebija savienots ar ticību iekš tiem, kas to bija dzirdējuši.  Rom.10,8.

3. Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam tai dusēšanā, tā kā Viņš ir sacījis: Es zvērēju Savā dusmībā, tiem nebūs ieiet Manā dusēšanā; lai gan tie darbi no pasaules radīšanas bija padarīti.  3,11. 10,39. Mat.25,34.

4. Jo Viņš kādā vietā par to septīto dienu tā ir runājis: un Dievs septītā dienā ir dusējis no visiem Saviem darbiem.  1Moz.2,2. (Jāņ.5,17.)

5. Un šinī vietā atkal: tiem nebūs ieiet Manā dusēšanā.  2Moz.16,23.

6. Kad nu tā paliek, ka citiem būs ieiet tai dusēšanā, un ka tie, kam papriekš tas evaņģēlijs ir sludināts, nav iegājuši neticības dēļ;  p.2. 3,19.

7. Tad Viņš atkal kādu dienu noliek: šodien, caur Dāvidu sacīdams pēc tāda ilga laika, tā kā ir sacīts: šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdēsiet, neapcietinājiet savas sirdis.  3,7.

8. Ja jau Jozua tos ir ievedis dusēšanā, tad Viņš pēc tam nebūtu runājis par citu dienu.  5Moz.31,7. Joz.22,4.

9. Tad nu vēl atliek svēta dusēšana Dieva ļaudīm.  2Tes.1,7.

10. Jo kas Viņa dusēšanā ir iegājis, tas dus arī no saviem darbiem, tā kā Dievs no Saviem.  Parād.14,13.

11. Tad nu lai dzenamies ieiet tanī dusēšanā, ka neviens neiekrīt tai pašā neticības priekšzīmē.  3,17. 1Kor.10,11.12. 2Pēt.1,10.

12. Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks, nekā kāds abējās pusēs griezīgs zobens, un spiežās cauri, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir soģis pār sirds domām un sirds prātu.  Soģ.3,16.20. Dāv.dz.149,6. Jer.23,29. Rom.1,16. 1Kor.14,25. 1Tes.5,23. 1Pēt.1,23. Parād.1,16.

13. Un Viņa priekšā neviena radīta lieta nav neredzama, bet visas lietas ir atsegtas un redzamas priekš Tā acīm, par ko mēs runājam(dosim norēķinu).  Ījab.26,8. Rom.10,8.

14. Kad nu mums ir liels augsts priesteris, kas caur debesīm gājis, Jēzus, Dieva Dēls, tad lai mēs pie šīs apliecināšanas stipri turamies.  3,1. 6,20. 7,26. 8,1. 9,11.24. 10,21.23. 1Tim.6,12.

15. Jo mums nav augsts priesteris, kas nevarētu iežēloties par mūsu vājībām, bet kas visās lietās ir kārdināts tā kā mēs, tomēr bez grēka.  2,17.18. 5,2. 7,26. 2Kor.5,21.

16. Tad nu lai ar drošību pieejam pie tā žēlastības krēsla, lai apžēlošanu dabūjam un žēlastību atrodam par palīdzību savā laikā.  10,22. Dāv.dz.32,5.6. Jes.16,5. Rom.3,25.