Sv. apustuļa Pāvila grāmata Galatiešiem. ← 1. nodaļa. →

Galatiešu nepastāvība, 1; Pāvila amats ne no cilvēkiem, bet no paša Tā Kunga, 12.

1. Pāvils, apustulis ne no cilvēkiem, nedz caur kādu cilvēku, bet caur Jēzu Kristu un Dievu To Tēvu, kas To uzmodinājis no miroņiem,  p.11. 2.6. Rom 6.4. 2Kor 1.1. Tit 1.3.

2. Un visi brāļi, kas pie manis ir, Galatijas draudzēm.  Ap.darb 16.6. 1Kor 16.1. Filip 4.21. 1Pēt 1.1. (1Tes 1.1.).

3. Žēlastība lai ir jums un miers no Dieva, Tā Tēva, un mūsu Kunga Jēzus Kristus,  Efe 1.2. 2Jāņ 3.

4. Kas pats ir nodevies par mūsu grēkiem, ka mūs izrautu no šās tagadējas niknās pasaules pēc mūsu Dieva un Tēva prāta.  2.20. Jāņ 15.19. Efe 1.9. 1Tim 2.6. 1Jāņ 5.19.

5. Viņam lai ir gods mūžīgi mūžam! Āmen.  Filip 4.20. 2Tim 4.18.

6. Es brīnos, ka jūs tik drīz no Tā, kas jūs ir aicinājis caur Kristus žēlastību, topat nogriezti uz citu evaņģēliju;  p.3.15. 5.8. Rom 9.11. 2Kor 11.4. 1Tes 5.24. 1Pēt 1.15.

7. Un tomēr cita nav, bet tikai kādi rodas, kas jūs sajauc un Kristus evaņģēliju grib pārgrozīt.  5.10. Ap.darb 4.12. 15.24.

8. Bet ja arī mēs, vai eņģelis no debesīm jums pasludinātu citu evaņģēliju pār to, ko esam pasludinājuši, tas lai ir nolādēts.  1Kor 13.1. 16.22. 2Kor 11.14.

9. Itin kā jau esam sacījuši, tā es nu vēl reiz saku: ja kas jums pasludina citu evaņģēliju pār to, ko jūs esat dabūjuši, tas lai ir nolādēts.  1Kor 15.1.2.

10. Jo vai es tagad cilvēkiem runāju pa prātam vai Dievam? Jeb vai es meklēju cilvēkiem patikt? Jo ja es cilvēkiem patiktu, tad es nebūtu Kristus kalps.  6.12. Rom 1.1. Filip 1.1. 1Tes 2.4.

11. Bet es jums daru zināmu, brāļi, ka evaņģēlijs, ko esmu pasludinājis, nav pēc cilvēku prāta.  1Kor 11.23. 15.1.

12. Jo es to arī neesmu dabūjis nedz mācījies no cilvēka, bet caur Jēzus Kristus parādīšanu.  Ap.darb 26.16.

13. Jo jūs jau sen esat dzirdējuši par manu dzīvošanu Jūdu ticībā, ka Dieva draudzi pārlieku esmu vajājis un postījis,  Ap.darb 26.4. 1Tim 1.13.

14. Un biju pārāks Jūdu ticībā pār daudz citiem, kas manā ciltī bija manos gados, un biju tēvišķu iestādījumu pārlieku dedzīgs pārstāvētājs.  Ap.darb 22.3.

15. Bet kad Dievam, kas mani no mātes miesām izredzējis un caur Savu žēlastību aicinājis, patika,  Jer 1.5. Rom 1.1. Efe 3.7.

16. Savu Dēlu parādīt iekš manis, ka es Viņa evaņģēliju sludinātu starp pagāniem, tad es padoma neņēmos no miesām un asinīm,  Mat 11.27. 16.17. Ap.darb 9.15. 26.17. Efe 6.12.

17. Nedz gāju atpakaļ uz Jeruzālemi pie tiem, kas priekš manis bija apustuļi, bet tūdaļ nogāju uz Arābiju un atkal atgriezos atpakaļ uz Damasku.  Ap.darb 9.19.

18. Pēc tam, pēc trīs gadiem es nogāju uz Jeruzālemi, iepazīties ar Pēteri, un paliku pie tā piecpadsmit dienas.  (Ap.darb 9.26.).

19. Bet citu nevienu no apustuļiem neredzēju, kā vien Jēkabu, Tā Kunga brāli.  2.9. Mat 13.55. Ap.darb 12.17. 1Kor 15.7.

20. Bet ko jums rakstu, redzi, to apliecināju Dieva priekša, ka es nemeloju.  Rom 9.1.

21. Pēc tam nācu uz Sīrijas un uz Kilikijas zemēm.  Ap.darb 9.30.

22. Bet no vaiga nebiju pazīstams Jūdu zemes draudzēm, kas ir iekš Kristus.  Kol 2.1.

23. Bet tie to vien bija dzirdējuši, ka tas, kas citkārt mūs vajāja, tagad sludina to ticību, ko tas citkārt postīja.

24. Un tie par mani pagodināja Dievu.  1Tim 1.16.