Sv. apustuļa Pāvila grāmata Galatiešiem. ← 2. nodaļa. →

Pāvils ar citiem apustuļiem Jeruzālemē, 1; Pāvils ar Pēteri Antiohijā, 11; cilvēks taisnots ne caur bauslību, bet caur ticību, 16.

1. Pēc tam, pēc četrpadsmit gadiem, es atkal nogāju uz Jeruzālemi ar Barnabu, arī Titu paņemdams līdz.  Ap.darb 15.2. 2Kor 8.23. Tit 1.4.

2. Bet es turp nogāju caur kādu parādīšanu un tiem evaņģēliju, ko es sludināju starp pagāniem, liku priekšā un sevišķi tiem jo cienīgiem, lai es velti neteku vai nebūtu skrējis.  p.6.9. 1.16. Ap.darb 13.2. (16.7.).

3. Bet arī Titus, kas bija ar mani, Grieķis būdams, netapa spiests apgraizīties;  Ap.darb 16.3. 1Kor 9.21.

4. Bet to ielīdušo viltīgo brāļu dēļ, kas bija iezagušies, izlūkot mūsu brīvību, kas mums ir iekš Kristus Jēzus, ka tie mūs darītu par kalpiem, -  5.1. Ap.darb 15.24. 2Kor 11.20.26. Kol 2.20.

5. Tiem mēs ne acumirkli neesam ceļu griezuši nedz paklausījuši, lai evaņģēlija patiesība pie jums paliktu.  p.14. 3.1.

6. Bet no tiem, kas bija jo cienīgi (kādi tie jebkad bijuši, tas man vienalga, Dievs neuzlūko cilvēka vaigu), šie jo cienīgie man neko nav uzlikuši klāt.  p.2. 1.17. Rom 2.11. (2Kor 11.5.).

7. Bet turpretī, kad tie redzēja, ka evaņģēlijs man ir uzticēts pie tiem, kam ir priekšāda, tā kā Pēterim pie tiem, kas ir apgraizīti,  Ap.darb 15.12. 22.21.

8. (Jo Tas, kas ar Pēteri bijis spēcīgs apustuļu amatā pie apgraizītiem, Tas arī bijis spēcīgs ar mani pie pagāniem) -  Rom 15.15.

9. Un kad Jēkabs, Kefas un Jānis, ko turēja par pīlāriem, atzina žēlastību, kas man bija dota; tad tie man un Barnabam roku deva uz biedrību, lai mēs mācītu pagānus un viņi apgraizītos;  1.19. Ezr 10.19. 1Kor 9.5. Efe 3.8. (Parād 3.12.).

10. Tikai lai mēs nabagus pieminētu, - un es arī esmu rūpējies to izdarīt.  Ap.darb 11.29.30. 12.25. 24.17. 1Kor 16.1.

11. Un kad Pēteris bija nācis uz Antiohiju, tad es tam acīs stājos pretī, jo viņš bija apsūdzams.  p.14. Ap.darb 11.20-26.

12. Jo, pirms nekā no Jēkaba kādi bija atnākuši, viņš ēda kopā ar pagāniem; bet kad tie bija atnākuši, tad viņš atrāvās un nošķīrās, bīdamies tos no apgraizīšanas.  p.9. Ap.darb 11;3. 21.18. Kol 4.11.

13. Un līdz ar viņu arī citi Jūdi apgrēkojās ar liekulību, tā ka arī Barnaba līdz tapa nogriezts caur viņu liekulību.

14. Bet kad es redzēju, ka tie nestaigā pareizi pēc evaņģēlija patiesības, tad es Pēterim sacīju visiem dzirdot: Ja tu Jūds būdams dzīvo ka pagāns un nekā Jūds, ko tu spiedi pagānus, lai tie dzīvo kā Jūdi?  p.5. 1Tim 5.20.

15. Mēs no dzimuma esam Jūdi un ne grēcinieki no pagāniem;  Rom 11.24. Efe 2.3.

16. Bet zinādami, ka cilvēks netop taisnots caur bauslības darbiem, bet caur Jēzus Kristus ticību, arī mēs esam ticējuši uz Kristu Jēzu, lai topam taisnoti caur Kristus ticību un ne caur bauslības darbiem: tāpēc ka caur bauslības darbiem neviena miesa netaps taisnota.  3.11. Ap.darb 15.10.11. Rom 3.20.28. 4.5. Efe 2.8.

17. Bet ja mēs, kas meklējam tapt taisnoti iekš Kristus, arī paši topam atrasti grēcinieki, - vai tad Kristus ir grēka kalps? Nemaz ne!  2Kor 3.7.9.

18. Jo ja es to, ko esmu nolauzis, atkal uztaisu, tad pats kļūstu par pārkāpēju.  p.12.

19. Jo es caur bauslību bauslībai esmu miris, lai dzīvotu Dievam.  6.14. Rom 3.27.31. 6.4-6. 7.4. Filip 3.10.

20. Es ar Kristu esmu krustā sists, bet es dzīvoju, tomēr vairs ne es, bet iekš manis dzīvo Kristus, un ko es tagad dzīvoju miesā, to dzīvoju ticībā uz To Dieva Dēlu, kas mani mīlējis un Pats par mani nodevies.  1.4. (5.24.) 2Kor 5.15.17. 13.5. Efe 5.2. Kol 3.11. 1Pēt 4.2.

21. Es nenicināju Dieva žēlastību; jo ja taisnība ir caur bauslību, tad Kristus velti miris.  3.18. 5.4. Ebr 7.11.19.