Sv. apustuļa Pāvila grāmata Galatiešiem. ← 3. nodaļa. →
Par Ābrahāma ticību, 5; par to apsolīto sēklu, 15; par to pamācītāju uz Kristu, 24.
1. Ak jūs neprātīgie Galatieši, kas jūs ir apmānījis, patiesībai nepaklausīt, jūs, kam priekš acīm rakstīts Jēzus Kristus, Tas krustā sistais? Lūk 24.25.
2. To vien gribu no jums zināt, vai jūs To Garu esat dabūjuši no bauslības darbiem, vai no ticības mācības? Ījab 38.2.3. Ap.darb 2.38. Efe 1.13.
3. Vai jūs esat tik neprātīgi, ka garā iesākuši, tagad miesā pabeidziet? 4.9. 6.12.
4. Vai jūs tik daudz velti esat cietuši? Ja tikai velti vien! 4.11.19. Lūk 12.47. Ebr 10.26.
5. Tad nu (Viņš), kas jums To Garu sniedz un iekš jums modina brīnuma spēkus, vai Viņš to dara no bauslības darbiem vai no ticības mācības? Rom 10.8. 2Kor 2.12. 1Tim 4.6.
6. Tā kā Ābrahāms Dievam ticējis, un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību. 1Moz 15.6. Rom 4.3.
7. Tad saprotat, ka, kuri ir no ticības, tie ir Ābrahāma bērni. p.9.12. Lūk 19.9. Jāņ 8.39. Rom 4.11. 9.6.
8. Un tas raksts paredzēdams, ka Dievs caur ticību pagānus taisno, Ābrahāmam papriekš sludinājis to prieka vārdu: “Iekš tevis visas tautas taps svētītas.” 1Moz 12.3.
9. Tad nu kas ir no ticības, tie līdz ar ticīgo Ābrahāmu top svētīti. p.7. Lūk 16.22. Rom 4.16.
10. Jo cik ir no bauslības darbiem, tie ir apakš lāsta, jo ir rakstīts: “Ikviens ir nolādēts, kas nepaliek iekš visa, kas ir rakstīts bauslības grāmatā, ka viņš to dara.” 5Moz 27.26.
11. Un ka neviens caur bauslību netop taisnots pie Dieva, tas ir zināms: jo taisnais dzīvos no ticības. 2.16. Habak 2.4. Rom 1.17.
12. Bet bauslība nav no ticības; bet kurš cilvēks to darīs, tas caur to dzīvos. 3Moz 18.5. Rom 10.5.
13. Kristus mūs ir atpircis no bauslības lāsta, priekš mums par lāstu palicis, (jo ir rakstīts: “Nolādēts ikviens, kas kārts pie koka”), 5Moz 21.23. Rom 8.3. 2Pēt 2.1.
14. Ka Ābrahāma svētība nāktu uz pagāniem iekš Kristus Jēzus, un ka mēs Tā Gara apsolīšanu dabūtu caur ticību. p.2.8. Jes 44.3.
15. Brāļi, es runāju cilvēcīgi: neviens jau nenicina apstiprinātu cilvēka iestādījumu (testamentu) nedz pieliek ko klāt. Rom 6.19. Ebr 9.15.
16. Tad nu Ābrahāmam un viņa sēklai tās apsolīšanas notikušas. Viņš nesaka: “Un tavām sēklām”, tā kā no daudziem, bet tā kā no vienas: “Un tavai Sēklai”, Tas ir Kristus. p.29. 1Moz 13.15. 17.8. Rom 4.16. 1Kor 12.12.
17. Un to es saku: iestādījums, kas papriekš no Dieva ir apstiprināts uz Kristu, netop nocelts caur bauslību, kas pēc četrsimt un trīsdesmit gadiem notikusi, ka tā apsolīšanu būtu iznīcinājusi. p.8.13.15.21. 2Moz 12.40.
18. Jo ja iemantošana ir no bauslības, tad tā vairs nav no apsolīšanas: bet Dievs to Ābrahāmam ir dāvinājis caur apsolīšanu. Rom 4.13.14.16.
19. Par ko tad nu bauslība? Tā to pārkāpumu dēļ ir pielikta klāt, tiekams tā Sēkla nāktu, kam tā apsolīšana notikusi, un bauslība ir iestādīta caur eņģeļiem, caur vidutāja roku. 5Moz 5.5. Dāv.dz 68.18. Ap.darb 7.53. Rom 3.20. 5.13.20. (Ebr 12.24.).
20. Bet vidutājs nav viena paša vidutājs; bet Dievs ir vienīgs. Ījab 23.13.
21. Vai tad nu bauslība ir pretī Dieva apsolīšanām? Nemaz. Jo ja kāda bauslība būtu dota, kas spētu dot dzīvību, tad patiesi taisnība nāktu no bauslības. Rom 8.2-4.
22. Bet raksts visu ir saslēdzis apakš grēka, ka apsolīšana ticīgiem taptu dota no ticības uz Jēzu Kristu. p.14.19. 2.16. Rom 3.9.19.
23. Bet pirms ticība nāca, mēs tapām turēti saslēgti apakš bauslības uz nākamās ticības atspīdēšanu. 4.2.3. Ebr 9.10.
24. Tad nu bauslība ir bijusi mūsu pamācītājs uz Kristu, ka mēs taptu taisnoti caur ticību. Rom 10.4.
25. Bet kad ticība ir nākusi, tad mēs vairs neesam apakš pamācītāja. Rom 6.15. 7.4.6.
26. Jo jūs visnotaļ esat Dieva bērni caur ticību iekš Kristus Jēzus. 4.5.7. Jāņ 1.12.
27. Jo jūs visi, kas esat kristīti uz Kristu, jūs Kristu esat apvilkuši. Rom 6.3. 13.14.
28. Tur nav ne Jūds, ne Grieķis, tur nav ne kalps, ne svabadnieks, tur nav ne vīrs, ne sieva, - jo jūs visi esat viens iekš Kristus Jēzus. 1Kor 12.13. Efe 2.14.15. Kol 3.11.
29. Un ja jūs Kristum piederat, tad jūs esat Ābrahāma dzimums un pēc apsolīšanas mantinieki. p.9.16.