Saturs

Pravietis Habakuks. 2. nodaļa.

Dieva apsolīšana piepildās. Ticība taisno. Par Bābeles izpostīšanu.

1. Es stāvu uz vakts un kāpju tornī un skatos, lai redzu, ko Viņš man sacīs, un ko man būs atbildēt uz manu sūdzību.  1.13. Jes 21.8.

2. Un Tas Kungs man atbildēja un sacīja: raksti to parādīšanu un uzraksti to uz galdiem, ka to var viegli lasīt.  Jes 30.8.

3. Tai parādīšanai ir savs noliktais laiks un tā steidzās uz galu un nevils; jebšu tā gan kavējās, tomēr gaidi, jo tā nāktin nāks un nepaliks nepiepildīta.  2Pēt 3.4.9. Ebr 10.37.

4. Redzi, dvēsele viņam ir pārgalvīga un netaisna, bet taisnais dzīvos caur savu ticību.  1Moz 15.6. Rom 1.17. Gal 3.11.

5. Un turklāt kā viltīgs vīns ir lepns vīrs; tas nepastāv; tas atpleš savu dvēseli platu kā elli, un kā nāve tas nav pieēdināms; tas rauj pie sevis visas tautas un sakrāj pie sevis visus ļaudis.  Sak 23.31. 30.15.16. Jes 5.14. Dan 5.1.

6. Vai tad šie visi par to neuzņems sakāmu vārdu un mīklu un dziesmas par to? Un tie sacīs: Ak vai, tam, kas savu padomu vairo ar svešu mantu, - cik ilgi tas būs? Un uzkrauj sev smagus parādus.  Jer 17.11. Mih 2.4.

7. Vai tad nejauši necelsies tavi parādu dzinēji un neuzmodīsies tavi spaidītāji? Un tu viņiem tapsi par laupījumu.

8. Tāpēc ka tu daudz tautas esi aplaupījis, tad visas atlikušās tautas tevi aplaupīs, cilvēku asiņu dēļ un tā varas darba dēļ pie zemes, pie pilsētām un pie visiem viņu iedzīvotājiem.  p.17. Jes 33.1. Obad 10.

9. Ak vai, tam, kas netaisnu mantu krāj savam namam, ka savu ligzdu taisa augstā vietā, lai no ļaunuma izglābjās.  Sak 1.19. Obad 4.

10. Kauna lietu tu esi izdomājis savam namam, izdeldēdams daudz ļaužu; tā tu esi grēkojis pret savu dvēseli.  Sak 20.2.

11. Jo akmens mūrī brēks un baļķis griestos viņam atbildēs.  Lūk 19.40.

12. Ak vai, tam, kas pilsētas uzceļ ar asinīm un kas pilis uztaisa ar netaisnību!  Jer 22.13. Mih 3.10.

13. Redzi, vai tas nav no Tā Kunga Cebaot, ka ļaudis strādā priekš uguns un tautas darbojās velti?  Jer 51.58. (2Pēt 3.10.).

14. Jo zeme taps piepildīta ar Tā Kunga godības atzīšanu, kā ūdens apklāj jūras dibenu.  Jes 11.9. 19.23.

15. Ak vai, tam, kas savu tuvāku dzirdina, Tavas dusmas piejaukdams, un viņu piedzirdina, ka var redzēt viņa plikumu!

16. Tu esi pieēdināts ar kaunu, ne ar godu. Dzer tu arīdzan un atklāji priekšādu! Tā Kunga labās rokas biķeris griezīsies pie tevis un negods nāks pār tavu godību.  Jes 19.14. Jer 25.15. 51.7.39.

17. Jo tas varas darbs pie Libānus tevi apklās, un tā zvēru izskaušana, ar ko tu tos iztraucējis, to cilvēku asiņu dēļ un tā varas darba dēļ pie zemes, pie pilsētām un pie visiem viņu iedzīvotājiem.  p.8. Jes 14.8. 37.24. Eceh 17.3.

18. Ko tad palīdzēs tēls, ka griezējs to izgriezis, un lieta bilde un melu mācītājs, un ka tēlotājs paļaujas uz savu tēlu un taisa mēmus dievekļus?  Dāv.dz 115.5. Jes 44.9. 45.20. 46.7. Dan 3.1. 1Kor 12.2. (Parād 13.14.) 19.20.

19. Ak vai, tam, kas uz koku saka: uzmosties! - un uz mēmo akmeni: celies! Vai tas varētu mācīt? Redzi, tas ir aplikts ar zeltu un sudrabu, bet dvašas iekš viņa nav.  Dāv.dz 115.4. Jer 3.9.

20. Bet Tas Kungs ir Savā svētā namā; ciet klusu Viņa priekšā, visa pasaule!  Dāv.dz 11.4. Jes 14.7. Zaha 2.13. Cef 1.7.