Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Jāņa. ← 13. nodaļa. →

Jēzus mācekļiem kājas mazgā, 4; māca pazemību un mīlestību, 15; pasludina, ka Jūdas Viņu nodos, 21; jaunais bauslis, 33; Pētera lieka drošība.

1. Un priekš Pashā svētkiem Jēzus zinādams, ka Viņa laiks bija nācis, no šīs pasaules iet pie Tā Tēva, tā kā Viņš mīlējis savējos, kas bija pasaulē, tā Viņš tos mīlēja līdz galam.  8.20. 12.1. 16.28.

2. Un vakariņu ēdot, (kad jau velns Jūdasam Iskariotam, Sīmaņa dēlam, sirdī bija iedevis, Viņu nodot),

3. Jēzus, zinādams, ka Tas Tēvs Viņam visas lietas bija devis rokās, un ka Viņš nācis no Dieva un aizies pie Dieva,  3.15. 18.4.

4. Cēlās no vakariņa, novilka savus svārkus un priekšautu ņēmis ar to apsējās.  Lūk 12.37.

5. Pēc Viņš ūdeni lej traukā un iesāka mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar priekšautu, ar ko Viņš bija apsējies.  Lūk 7.44.

6. Tad Viņš nāk pie Sīmaņa Pētera. Tas uz Viņu saka: “Kungs, vai Tu man kājas mazgāsi?”  1Sam 25.41.

7. Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi.”  p.12.

8. Tad Pēteris uz Viņu saka: “Nemūžam Tev nebūs manas kājas mazgāt.” Jēzus tam atbildēja: “Ja Es tevi nemazgāšu, tad tev nebūs daļas ar Mani.”  p.10. 1Kor 6.11. Parād 1.5.

9. Sīmanis Pēteris uz Viņu saka: “Kungs, nevien manas kājas, bet arī rokas un galvu!”

10. Jēzus uz to saka: “Kas ir mazgāts, tam nevajag kā vien kājas mazgāt, bet viņš ir viscaur šķīsts. Jūs arī esat šķīsti, bet ne visi.”  15.3. Tit 3.5. 2Kor 7.1.

11. Jo Viņš Savu nodevēju gan zināja; tāpēc Viņš sacīja: “Jūs neesat visi šķīsti.”  p.2.18. 6.70.71.

12. Kad Tas nu viņu kājas bija mazgājis, tad Viņš ņēma savus svārkus un atkal nosēdās un uz tiem sacīja: “Vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis?  p.4.7.

13. Jūs Mani saucat par Mācītāju un par Kungu, un tas pareizi runāts, jo Es tas esmu.  Mat 23.8.10.

14. Ja tad Es, jūsu Kungs un Mācītājs, jūsu kājas esmu mazgājis, tad arī jums būs cits citam kājas mazgāt.  Lūk 22.26.27. Rom 12.10. 1Tim 5.10.

15. Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darāt, kā Es jums esmu darījis.  1Pēt 2.21.

16. Patiesi, patiesi, Es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz, kas sūtīts, lielāks par to, kas viņu sūtījis.  15.20. Mat 10.24.

17. Ja jūs tā zināt, svētīgi jūs esat, kad jūs to darāt.  Mat 7.21.24. Jēk 1.25.

18. Es nerunāju par jums visiem; Es zinu, kurus Es esmu izredzējis; bet lai raksts piepildās: kas ar Mani maizi ēd, tas Mani min ar kājām.  p.11. Dāv.dz 41.10. Mat 26.23.

19. Tagad Es jums to saku, pirms tas notiek, lai, kad tas notiek, jūs ticat, ka Es Tas esmu.  8.24. 14.29. 16.4.

20. Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas uzņem, ja Es kādu sūtīšu, tas Mani uzņem; un kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis.”  20.21. Mat 10.40.

21. To sacījis, Jēzus garā aizgrābts liecināja un sacīja: “Patiesi, Es jums saku, viens no jums Mani nodos.”  11.33. Mat 26.21.

22. Tad mācekļi cits uz citu skatījās, nezinādami, par kuru Tas runā.

23. Un viens no viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja.  19.26. Lūk 16.22.

24. Tad Sīmanis Pēteris šim met ar acīm, lai vaicā, kurš tas esot, par ko Viņš runā?  21.21. Mat 26.58.

25. Un tas pielocīdamies pie Jēzus krūtīm uz Viņu saka: “Kungs, kurš tas ir?”

26. Jēzus atbild: “Tas ir tas, kam Es to kumosu iemērktu došu;” tad Viņš iemērca to kumosu un dod to Jūdasam, Sīmaņa dēlam, Iskariotam.  p.2. 2Moz 12.8.

27. Un pēc tā kumosa tad sātans iegāja iekš tā. Tad Jēzus uz to saka: “Ko tu dari, to dari drīz.”  Mat 26.25.

28. Bet neviens no tiem, kas tur klāt sēdēja, nesaprata, kāpēc Viņš tam to sacīja.

29. Jo kādiem šķita, tāpēc ka Jūdasam maks bija, ka Jēzus uz viņu saka: pērc, ko mums uz svētkiem vajag; vai lai viņš nabagiem ko dotu.  12.6.

30. Tad nu, kumosu ņēmis, viņš izgāja tūdaļ ārā, un nakts bija.  18.3.

31. Kad viņš nu bija izgājis, tad Jēzus saka: “Tagad Tas Cilvēka Dēls ir pagodināts, un Dievs ir pagodināts iekš Viņa.  12.23. 17.1.5.

32. Ja Dievs ir pagodināts iekš Viņa, tad arī Dievs Viņu pagodinās iekš Sevis paša un Viņu drīz pagodinās.  12.28.

33. Bērniņi, Es vēl mazu brīdi esmu pie jums. Jūs Mani meklēsiet, un kā Es Jūdiem esmu sacījis: uz kurieni Es eju, tur jūs nevarat nākt; tā Es jums tagad saku.  7.34. 8.21.

34. Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlējāt, itin kā Es jūs esmu mīlējis, ka arī jūs cits citu mīlējiet.  15.12.13. 1Jāņ 2.8. 3.14.20. Gal 6.2.

35. Pie tam visi nomanīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums ir mīlestība savā starpā.”  1Jāņ 2.5.

36. Sīmanis Pēteris uz Viņu saka: “Kungs, kurp Tu ej?” Jēzus tam atbildēja: “Kur Es eju, tur tu tagad Man nevari nākt pakaļ, bet pēcgalā tu Man nāksi pakaļ.”  p.33. 21.18.19.

37. Pēteris uz Viņu saka: “Kungs, kāpēc es tagad Tev nevaru iet pakaļ? Savu dzīvību es par Tevi nodošu.”  Lūk 22.33. Mat 26.33.

38. Jēzus tam atbildēja: “Vai tu par Mani savu dzīvību nodosi? Patiesi, patiesi, Es tev saku: gailis nedziedās, pirms tu trīskārt Mani neaizliegsi.