Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Jāņa. ← 18. nodaļa. →
Kristus ciešana dārzā, 1; pie Annas un Kajafas, 12; Pētera grūta apgrēkošanās, 25; Kristus pie Pilāta, 28.
1. To sacījis Jēzus izgāja ar Saviem mācekļiem pār Kidronas upi; tur bija dārzs, kurā Viņš un Viņa mācekļi iegāja. Mat 26.36. 2Sam 15.23.
2. Bet arī Jūdas, kas Viņu nodeva, zināja to vietu; jo Jēzus dažu reiz tur bija sapulcējies ar Saviem mācekļiem. Mat 26.47.
3. Tad Jūdas, karavīru pulku ņēmis pie sevis un sulaiņus no tiem augstiem priesteriem un farizejiem, tur nonāk ar lāpām, eļļas svecēm un kara ieročiem.
4. Jēzus nu visu zinādams, kas Viņam notikšot, gāja tiem pretim un uz tiem saka: “Ko jūs meklējat?” 13.1. 19.28.
5. Tie Viņam atbildēja: “Jēzu no Nacaretes.” Jēzus uz tiem saka: “Es tas esmu.” Un pie tiem stāvēja arī Jūdas, kas Viņu nodeva. Mat 21.11. 26.71.
6. Kad nu Jēzus uz tiem sacīja: “Es tas esmu;” tad tie atkāpās atpakaļ un krita pie zemes. 6.20.
7. Tad viņš tiem atkal vaicāja: “Ko jūs meklējat?” Un tie sacīja: “Jēzu no Nacaretes.”
8. Jēzus atbildēja: “Es jums esmu sacījis, ka Es tas esmu; ja tad jūs Mani meklējat, tad lieciet šos mierā.” 10.18.
9. Ka vārds taptu piepildīts, ko Viņš bija sacījis: “Es nevienu neesmu pazaudējis no tiem, ko Tu Man esi devis.” 17.12.
10. Bet Sīmanis Pēteris, kam zobens bija, to izvilcis cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta labo ausi, un kalpa vārds bija Malhus. Mat 26.51.
11. Tad Jēzus uz Pēteri sacīja: “Bāz savu zobenu makstīs; vai Man nebūs to biķeri dzert, ko Mans Tēvs Man ir devis?” Mat 20.22. 26.39.
12. Tad tas pulks un virsnieks un Jūdu sulaiņi Jēzu saņēma un sēja, Mat 26.57.
13. Un Viņu veda papriekš pie Annas, tas bija sievas tēvs Kajafasm, kas bija tā gada augstais priesteris. Lūk 3.2.
14. Bet Kajafas bija tas, kas Jūdiem padomu bija devis, labi esot, ka viens cilvēks mirtu par tautu. 11.50.
15. Un Sīmanis Pēteris un vēl otrs māceklis Jēzum gāja pakaļ, un šis māceklis augstam priesterim bija pazīstams un iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pilī. 20.2.3.4.8.
16. Bet Pēteris stāvēja ārā pie durvīm. Tad otrs māceklis, kas augstam priesterim bija pazīstams, izgāja un runāja ar durvju sargātāju un ieveda Pēteri iekšā.
17. Tad kalpone, kas bija durvju sargātāja, saka uz Pēteri: “Vai tu arīdzan neesi viens no šī cilvēka mācekļiem?” Tas saka: “Es neesmu.” Mat 26.69.
18. Un kalpi un sulaiņi stāvēja un uguni bija sakūruši no oglēm, jo bija auksts, un tie sildījās. Bet arī Pēteris pie tiem stāvēja un sildījās. Lūk 22.55.
19. Tad augstais priesteris Jēzum vaicāja par Viņa mācekļiem un par Viņa mācību. p.13.24.
20. Jēzus tam atbildēja: “Es droši un skaidri esmu runājis uz pasauli, Es allaž esmu mācījis sinagogā un Dieva namā, kur visi Jūdi saiet, un neko neesmu runājis kaktā. 7.14.26. 8.26. Mat 26.55. Jes 48.16. Ap.darb 26.26.
21. Ko tu Man jautā? Jautā tiem, kas dzirdējuši, ko Es uz tiem esmu runājis; redzi, tie zin, ko Es esmu sacījis.”
22. Bet Jēzum to runājot viens no sulaiņiem, kas klāt stāvēja, Viņam sita vaigā un sacīja: “Vai Tu tā atbildi augstam priesterim?” Mih 4.14. Ap.darb 23.4.
23. Jēzus tam atbildēja: “Kad Es esmu nepareizi runājis, tad pierādi, ka tas ir nepareizi; bet kad esmu pareizi runājis, kam tad tu Mani siti?” Mat 5.39.
24. Tad Annas Viņu sūtīja saistītu pie Kajafas, augstā priestera.
25. Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tad tie uz viņu sacīja: “Vai tu arīdzan neesi viens no Viņa mācekļiem?” Tas liedzās un sacīja: “Es neesmu.” p.18.
26. Tad viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris labo ausi bija nocirtis, saka: “Vai es tevi neredzēju dārzā pie Viņa?” p.10.
27. Tad Pēteris atkal liedzās; un tūdaļ gailis dziedāja. 13.38.
28. Tad tie Jēzu veda no Kajafas uz tiesas namu, un vēl bija agrs (rīts). Un paši neiegāja tiesas namā, ka netaptu nešķīsti, bet ka varētu ēst Pashā jēru. Mat 27.1. 5Moz 16.4. Ap.darb 11.3.
29. Tad Pilāts pie tiem izgāja ārā un sacīja: “Ko jūs sūdzat par šo cilvēku?”
30. Tie atbildēja un uz viņu sacīja: “Ja Šis nebūtu ļauna darītājs, tad mēs To tev nebūtu nodevuši.”
31. Tad Pilāts uz tiem sacīja: “Tad ņemiet jūs Viņu un tiesājiet Viņu pēc savas bauslības.” Tad Jūdi uz viņu sacīja: “Mums nav brīv nevienu nonāvēt.” 19.6.7.
32. Ka Jēzus vārds taptu piepildīts, ko Viņš sacīja norādīdams, ar kādu nāvi Viņam būs mirt. 12.32.33. Mat 20.19.
33. Tad Pilāts atkal iegāja tiesas namā un Jēzu aicināja un uz To sacīja: “Vai Tu esi Jūdu Ķēniņš?” Mark 15.2. Lūk 23.2.
34. Jēzus tam atbildēja: “Vai tu to runā pats no sevis? Jeb vai citi tev to par Mani sacījuši?”
35. Pilāts atbildēja: “Vai es esmu Jūds? Tava tauta un augstie priesteri Tevi man nodevuši; ko Tu esi darījis?”
36. Jēzus atbildēja: “Mana valstība nav no šīs pasaules; ja Mana valstība būtu no šīs pasaules, tad Mani kalpi par to kautos, ka Es tiem Jūdiem netaptu nodots. Bet nu Mana valstība nav no tejienes.” 6.15. 17.14.16. Lūk 17.20. Mat 26.52.53.
37. Tad Pilāts uz Viņu sacīja: “Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “Tu to saki, Es esmu Ķēniņš. Es tāpēc esmu dzimis un tāpēc pasaulē nācis, ka Man būs patiesību apliecināt. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi.” 8.40.47. 1Tim 6.13. Lūk 22.70.
38. Pilāts uz Viņu saka: “Kas ir patiesība?” Un to sacījis viņš atkal izgāja ārā pie tiem Jūdiem un uz tiem saka: “Es pie Tā nekādas vainas neatrodu. 14.6. Lūk 23.4.
39. Bet jums ir ieradums, ka es jums vienu atlaižu uz Pashā. Vai jūs nu gribat, lai es jums atlaižu Jūdu Ķēniņu?” Mat 27.15.
40. Tad visi atkal brēca sacīdami: “Ne to, bet Barabu.” Bet Baraba bija slepkava.