Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Jāņa. ← 19. nodaļa. →
Kristus ciešana Pilāta priekšā, 1; krusta nāve, 16; glabāšana, 38.
1. Tad Pilāts Jēzu ņēma un Viņu šauta. Mat 27.26.
2. Un karavīri nopina ērkšķu kroni un to uzlika uz Viņa galvu un Tam apvilka purpura mēteli,
3. Un sacīja: “Esi sveicināts, Tu Jūdu Ķēniņ!” un Viņam sita vaigā. Mat 26.27.
4. Tad Pilāts atkal izgāja ārā un uz tiem saka: “Redziet, es jums To vedu ārā, lai jūs zināt, ka es nekādas vainas pie Tā neatrodu.” 18.29.38.
5. Tad Jēzus izgāja ārā, ērkšķu kroni un purpura drēbi nesdams, un Pilāts uz tiem saka: “Redziet, kāds cilvēks!” Dāv.dz 22.7. Jes 53.3.
6. Kad nu augstie priesteri un sulaiņi Viņu redzēja, tad tie brēca un sacīja: “Sit Viņu krustā!” Pilāts uz tiem saka: “Ņemiet jūs Viņu un sitiet Viņu krustā; jo es nekādas vainas pie Viņa neatrodu.” 18.31.
7. Tad Jūdi viņam atbildēja: “Mums ir bauslība, un pēc mūsu bauslības Viņam būs mirt; jo Viņš pats Sevi par Dieva Dēlu darījis.” Mat 26.63-66. 3Moz 24.13. 5Moz 18.20.
8. Kad nu Pilāts šo vārdu dzirdēja, tad viņš vēl vairāk bijās,
9. Un atkal iegāja tiesas namā un saka uz Jēzu: “No kurienes Tu esi?” Un Jēzus viņam nekā neatbildēja. 18.33. Mat 27.12.
10. Tad Pilāts uz Viņu saka: “Vai Tu ar mani nerunā? Vai Tu nezini, ka man ir vara, Tevi krustā sist un vara, Tevi palaist?” 18.39.
11. Jēzus atbildēja: “Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes. Tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir lielākais grēks.” Rom 13.1.
12. No tā brīža Pilāts meklēja viņu palaist. Bet Jūdi brēca un sacīja: “Ja tu Šo laidīsi vaļā, tad tu neesi ķeizara draugs. Jo kas pats ceļas par ķēniņu, tas ķeizaram pretinieks.” Ap.darb 17.7.
13. Kad nu Pilāts šo vārdu dzirdēja, tad viņš Jēzu izveda ārā un nosēdās uz soģa krēslu tai vietā, ko sauc par akmeņu bruģi, ebrejiski gabbatu. Ap.darb 25.6. Mat 27.19.
14. Bet tā bija sataisāmā diena uz Pashā, ap sesto stundu. Un viņš uz Jūdiem saka: “Redziet, jūsu Ķēniņš!” Mark 15.42. Mat 27.45.
15. Bet tie brēca: “Nost! nost! sit To krustā.” Pilāts uz tiem saka: “Vai man jūsu Ķēniņu būs sist krustā?” Tie augstie priesteri atbildēja: “Mums nav ķēniņa, tik vien ķeizars.” Lūk 33.18. Ap.darb 3.13.
16. Tad viņš tiem To nodeva, ka To sistu krustā; un tie Jēzu ņēma un To aizveda. Mat 27.31.
17. Un Viņš izgāja un nesa Savu krustu uz to vietu, ko sauc pieres vietu, ebrejiski Golgatu. 1Moz 22.6.
18. Tur tie Viņu sita krustā un līdz ar Viņu divus citus vienā un otrā pusē un Jēzu vidū.
19. Un Pilāts rakstīja virsrakstu un to lika krusta galā, un tur bija rakstīts: JĒZUS NO NACARETES, JŪDU ĶĒNIŅŠ. 18.5. 19.12. Mark 15.26.
20. Šo virsrakstu daudz Jūdu lasīja, jo vieta, kur Jēzus tapa krustā sists bija tuvu pie pilsētas. Un tas bija rakstīts ebrejiski, grieķiski un latiniski. Lūk 23.38.
21. Tad Jūdu augstie priesteri uz Pilatu sacīja: “Neraksti: Jūdu Ķēniņš, bet ka Viņš sacījis: Es esmu Jūdu Ķēniņš.” p.15. 18.39.
22. Pilāts atbildēja: “Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.” 11.51.
23. Kad nu karavīri Jēzu bija krustā situši, tad tie ņēma Viņa drēbes un lika četrās daļās, ikvienam karavīram vienu daļu, un arī svārkus. Bet svārki bija nešūti, no augšienes caur caurim austi. (2Moz 28.4.39.).
24. Tad tie savā starpā sacīja: “Tos nedalīsim, bet metīsim kauliņus par tiem, kam tie piederēs;” - ka raksti taptu piepildīti, kas saka: “Tie Manas drēbes ir izdalījuši savā starpā un kauliņus metuši par Maniem svārkiem.” Un to tie karavīri darīja. Mat 1.22. Dāv.dz 22.19.
25. Bet tur pie krusta stāvēja Jēzus māte un Viņa mātes māsa, Marija, Kleopas sieva, un Marija Magdalēna. Mark 15.40.
26. Kad nu Jēzus Savu māti redzēja un mācekli, ko Viņš mīlēja, klāt stāvam, tad Viņš saka uz Savu māti: “Sieva, redzi, tavs dēls!” 2.4. 20.2.13.
27. Pēc tam Viņš saka uz to mācekli: “Redzi, tava māte!” Un tai pašā stundā tas māceklis to ņēma pie sevis!
28. Pēc tam Jēzus zinādams, ka jau viss bija pabeigts, lai raksti taptu piepildīti, saka: “Man slāpst.” 18.4. Dāv.dz 69.22.
29. Bet tur stāvēja trauks, pilns etiķa. Un tie sūkli pildīja ar etiķi un to uzdūra īzapa stiebram un Viņam sniedza pie mutes. Rut 2.14. Mat 27.48.
30. Kad nu Jēzus to etiķi bija ņēmis, tad Viņš sacīja: “Tas ir piepildīts.” Un, galvu nokāris, Viņš izlaida garu. Mat 27.50.
31. Tad Jūdi, lai svētā dienā miesas nepaliktu pie krusta, tāpēc ka tā bija sataisāma diena (jo pati svētku diena bija īpaši liela) Pilatu lūdza, ka viņu lieli taptu salauzīti un tie taptu noņemti. p.14. 5Moz 21.23. 2Moz 34.25.
32. Tad karavīri nāca un pirmajam salauza lielus un otram, kas līdz ar To bija krustā sists.
33. Bet kad tie nāca pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau bija nomiris, tad tie Viņam lielus nelauza.
34. Bet viens no karavīriem Viņam sānos iedūra ar šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.
35. Un kas to redzējis, tas to apliecinājis, un viņa liecība ir patiesīga, un viņš zin, ka viņš runā taisnību, lai arī jūs ticat. 1Jāņ 5.6. Ebr 9.19.
36. Jo tas noticis, ka raksts taptu piepildīts: Nevienu no Viņa kauliem nebūs salauzt. 2Moz 12.46. (1Kor 5.7.) Dāv.dz 34.21.
37. Un atkal cits raksts saka: tie redzēs To, iekš kā tie dūruši. Zaha 12.10. Parād 1.7.
38. Pēc tam Jāzeps no Arimatijas, kas bija Jēzus māceklis, bet slepeni, no tiem Jūdiem bīdamies, lūdza Pilatu, ka viņš Jēzus miesas varētu noņemt, un Pilāts to ļāva; un tas nāca un noņēma Jēzus miesas. 12.42.43. Mat 27.57.
39. Bet arī Nikodēms nāca, kas citu reiz naktī bija nācis pie Jēzus, un atnesa dārgas svaidāmas zāles, mirres un alvejas sajauktas kādas simts mārciņas. 3.2. 12.3.7. Mat 2.11. Augst.dz 4.14.
40. Tad tie Jēzus miesas ņēma, un tās ar tām zālēm ietina linu autos, kā tie Jūdi mēdz glabāt. Mark 15.46.
41. Un tanī vietā, kur Viņš bija krustā sists, bija dārzs un tanī dārzā jauns kaps, kur vēl neviens nebija ielikts. p.20. 20.15.
42. Tur tie Jēzu ielika Jūdu sataisāmas dienas dēļ, jo tas kaps bija tuvu klāt. p.31.