Saturs

Sv. Apustuļa Pāvila grāmata Romiešiem. 3. nodaļa.

Kāds labums Jūdiem, 1; visi ir grēcinieki, 19; ne caur darbiem, 21; bet caur ticību vien var ieiet debesvalstībā, 24.

1. Kas tad nu Jūdam ir pārāki, jeb kāds ir apgraizīšanas labums?  2.25.

2. Visādi liels! Jo pirmā kārtā Dieva vārdi tiem ir uzticēti.  9.4. 5Moz 4.7. 29.29. Dāv.dz 147.19. Ebr 1.1.

3. Jo kas par to, ja kādi nav ticējuši? Vai viņu neticība Dieva uzticību iznīcinās?  11.1. 2.29.

4. Nemaz ne! Bet lai tā paliek, ka Dievs ir taisns un ikkatrs cilvēks melkulis, itin kā ir rakstīts: “Ka Tu palieci taisns Savos vārdos un uzvari, kad Tu topi tiesāts.”  Ījab 40.3. Dāv.dz 51.6. 116.11. Tit 1.2.

5. Kad nu mūsu netaisnība Dieva taisnību apstiprina, ko lai sakām? Vai tad Dievs nav netaisns, kad Viņš soda? To runāju, kā cilvēki mēdz runāt.  6.19. 9.14. 1Kor 9.8.

6. Nemaz ne! Jo kā tad Dievs pasauli tiesās?  2.13. 1Moz 18.25.

7. Jo ja Dieva patiesība caur maniem meliem ir vairojusies Viņam par godu, ko tad es vēl kā grēcinieks topu tiesāts?

8. Un kam mēs nesakām, itin kā topam zaimoti, un itin kā daži teic, mūs sakām: darīsim ļaunu, lai nāk labums? Tādiem sods pēc taisnības notiks.  6.1.2.

9. Ko tad nu? Vai mēs esam labāki? Nemaz ne. Jo mēs jau pirmāk esam rādījuši, gan Jūdus, gan Grieķus, visus esam apakš grēka.  1.2. 11.32.

10. Itin kā stāv rakstīts: nav neviena taisna, it neviena,  Dāv.dz 14.1-3.

11. Nav neviena prātīga, nav neviena, kas Dievu meklē.

12. Visi ir atkāpušies un kopā tapuši nelieši, nav neviena, kas labu dara, it neviena.

13. Viņu rīkle ir atvērts kaps; ar savām mēlēm tie viltību dara: odžu dzelonis ir apakš viņu lūpām;  Dāv.dz 5.10. 140.4.

14. Viņu mute ir lāstu un rūgtuma pilna.  Dāv.dz 10.7.

15. Viņu kājas ir čaklas izliet asinis.  Sak 1.16. Jes 59.7.8.

16. Posts un sirdēsti ir pa viņu ceļiem,

17. Un miera ceļu tie nezin.  Lūk 1.79.

18. Dieva bijāšanas nav priekš viņu acīm.  Dāv.dz 36.2.

19. Bet mēs zinām, ka bauslība visu, ko tā saka, to tā runā uz tiem, kas ir apakš bauslības, lai ikviena mute top aizbāzta, un visa pasaule ir noziedzīga Dieva priekšā.  2.12. 6.14. Dāv.dz 107.42. (Eceh 16.63.).

20. Tādēļ no bauslības darbiem neviena miesa netaps taisnota Viņa priekšā; jo caur bauslību nāk grēku atzīšana.  4.15. 7.7. 8.3. 1Moz 6.3. Dāv.dz 143.2. Jāņ 3.6. Gal 2.16.

21. Bet Dieva taisnība, kas no bauslības un no praviešiem ir apliecināta, tagad ir tapusi zināma bez bauslības,  1.2.17. 4.6. Ap.darb 10.43. Gal 3.10.

22. Tā Dieva taisnība caur ticību uz Jēzu Kristu priekš visiem un pie visiem, kas tic; jo tur nav nekādas starpības.  1.17. 2Kor 5.21. Filip 3.9.

23. Jo visi ir grēkojuši, un tiem trūkst teikšanas Dieva priekšā,

24. Un top taisnoti bez nopelna no Viņa žēlastības caur to atpirkšanu, kas notikusi caur Kristu Jēzu.  Ap.darb 13.38. Efe 2.8. Ebr 9.12.

25. To Dievs ir nolicis par salīdzināšanu, caur ticību iekš Viņa asinīm, ka tas Savu taisnību parādītu, pamezdams tos priekšlaikā darītos grēkus  2Moz 25.17. Ebr 4.16. 9.15. Ap.darb 17.30.

26. Iekš dievišķas paciešanas, ka Tas Savu taisnību parādītu šinī laikā: Sevi esam taisnu, un taisnu darām to, kas ir no Jēzus ticības.  8.3.4. Gal 3.13.

27. Kur nu ir tā lielīšanās? Tā ir zudusi. Caur kuru bauslību? Vai caur darbu bauslību? Nē! Bet caur ticības bauslību.  p.19.31. 1.17. 4.2. 8.2. Jāņ 6.29. 1Kor 9.21.

28. Tad nu mēs turam, ka cilvēks top taisnots caur ticību bez bauslības darbiem.  Gal 2.16. (Jēk 2.24.).

29. Jeb vai Dievs tikai Jūdu Dievs? Vai nav arī pagānu Dievs? Tiešām arī pagānu.  9.24. 10.12. 11.32.

30. Jo viens Dievs ir, kas taisno apgraizījumu no ticības un priekšādu caur ticību.  2.28. 4.11.12. Dāv.dz 65.6. Zaha 14.9. Ap.darb 15.11.

31. Vai tad nu mēs bauslību iznīcinām caur ticību? Nemaz! Bet mēs bauslību apstiprinām.  8.4. Mat 5.17. Jēk 1.25. 2.14.