Saturs

Sv. Apustuļa Pāvila grāmata Romiešiem. 4. nodaļa.

Vectēvs Ābrahāms ticības priekšzīme, 1; tas bez bauslības caur ticību vien dabūjis mūžīgu dzīvošanu, 3; to parāda daži Dieva raksti, 6-25.

1. Ko nu lai sakām, ka mūsu vectēvs Ābrahāms ir dabūjis pēc miesas?  2.28. Jes 51.2. Filip 3.3.4.

2. Jo ja Ābrahāms caur darbiem ir taisnots, tad tam ir gan slava, bet ne pie Dieva.  3.27. (Jēk 2.21.).

3. Jo ko tas raksts saka? Ābrahāms Dievam ir ticējis un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.  1Moz 15.6. Gal 3.6.

4. Bet tam darba darītājam alga netop pielīdzināta pēc žēlastības, bet pēc parāda.  11.6. Mat 20.7.14. Gal 3.10.

5. Bet tam, kas nav darba darītājs, bet tic uz To, kas bezdievīgo taisno, tam ticība top pielīdzināta par taisnību.  Joz 24.2. (Sak 17.15.).

6. Tā kā arī Dāvids saka, to cilvēku esam svētīgu, kam Dievs taisnību pielīdzina bez darbiem:  3.28.

7. Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti;  Dāv.dz 32.1.2.

8. Svētīgs tas vīrs, kam Tas Kungs grēku nepielīdzina.

9. Vai nu šis labums atlec apgraizījumam vien, vai arī priekšādai? Jo mēs sakām, ka Ābrahāmam ticība ir pielīdzināta par taisnību.  3.29.30.

10. Kā tad tā viņam ir pielīdzināta? Vai iekš apgraizījuma, vai iekš priekšādas? Ne iekš apgraizījuma, bet iekš priekšādas.

11. Bet to apgraizīšanas zīmi viņš dabūja par taisnības zieģeli tai ticībai, ko viņš vēl priekšādā būdams turēja; ka tas būtu par tēvu visiem, kas priekšādā būdami tic, lai ticība tiem arīdzan taptu pielīdzināta par taisnību,  p.16.17. 2.28. 1Moz 17.10.11. Gal 3.7. Kol 2.13.

12. Un par apgraizīšanas tēvu tiem, kas ne vien apgraizīti, bet arī staigā tās ticības pēdās, kas mūsu tēvam Ābrahāmam bija priekšādā.  Mat 3.9. Jāņ 8.39.

13. Jo tā apsolīšana, ka viņš būšot pasaules mantinieks, Ābrahāmam jeb viņa sēklai nav notikusi caur bauslību, bet caur ticības taisnību.  p.16. 1Moz 12.7. 15.5. 18.18. Gal 3.16-18.29.

14. Jo, ja bauslības ļaudis - mantinieki, tad ticība ir veltīga un apsolīšana iznīkusi.  Gal 3.15.

15. Jo bauslība padara dusmību; jo kur bauslības nav, tur arī nav pārkāpšanas.  3.20. 5.13. 7.8.10.

16. Tāpēc no ticības, lai ir pēc žēlastības; lai tā apsolīšana ir pastāvīga visam dzimumam, ne vien tam, kas no bauslības, bet arī tam, kas no Ābrahāma ticības. Tas mums visiem ir tēvs,  p.12. 3.29.

17. (Kā ir rakstīts: daudz tautām Es tevi esmu cēlis par tēvu,) Tā Dieva priekšā, kam viņš ir ticējis, kas miroņus dara dzīvus un sauc to, kas vēl nav, tā kā tas jau būtu.  1Moz 17.5. Jes 48.13. (Eceh 36.29.).

18. Pret cerību viņš ir ticējis uz cerību, lai paliktu par tēvu daudz tautām, pēc tā vārda: Tādam būs būt tavam dzimumam.  1Moz 15.5. Ebr 11.1.

19. Un viņš nepalika vājš iekš ticības, nedz lūkoja uz savām izdēdējušām miesām, tik ne simts gadus vecs būdams, nedz uz Sāras izdēdējušām miesām.  1Moz 17.1.17. 18.11. Ebr 11.11.12.

20. Bet pie tās Dieva apsolīšanas viņa prāts neticībā nešaubījās, bet kļuva spēcīgs iekš ticības un Dievam deva godu,

21. Pilnā ticībā zinādams, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, arī spēj darīt.  1Moz 18.14. Ebr 11.11.

22. Tāpēc tas viņam arī pielīdzināts par taisnību.  p.3.

23. Bet tas ne vien viņa dēļ ir rakstīts, ka tas viņam ir pielīdzināts,  15.4.

24. Bet arī mūsu dēļ, kam tas tiks pielīdzināts, kad ticam uz to, kas no miroņiem ir uzmodinājis mūsu Kungu Jēzu,  19.9. 1Pēt 1.21.

25. Kas ir nodots mūsu grēku dēļ un uzmodināts mūsu taisnošanas labad.  3.25. 5.10. 6.4. 8.10.32.